Krāsu dažādība
Kādās tik krāsās nav takši! Tie mēdz būt dažādos rudās krāsas toņos – no tumši ruda, pat sarkanīgi brūna toņa līdz gaišam, bēšam tonim, ar melnā mata piejaukumu un bez tā. Melni ar lāsumiem un brūni ar lāsumiem. Brūno krāsu mēdz saukt arī par šokolādes krāsu, jo brūnā krāsa, tāpat kā šokolāde, mēdz variēt no gaiši brūna (kā piena šokolāde) līdz tumši brūnai (kā rūgtā, tumšā šokolāde). Melnajiem un brūnajiem takšiem ir obligāti jābūt lāsumiem jeb noteiktās ķermeņa vietās izvietotiem dažādu toņu rudiem laukumiem. Lāsumi ir uz purniņa, uzacīm, ķepām ("zeķītes"), krūtīm un zem astes. Tie izdaiļo taksi, piedodot tam cēlu izskatu.
Pēc FCI standarta pastāv 8 atzītas krāsu variācijas:
1) melns ar lāsumiem, 2) ruds, 3) brūns ar lāsumiem, 4) brūns marmors ar lāsumiem, 5) melns marmors ar lāsumiem, 6) ruds marmors, 7) tīģerkrāsa – šīs krāsas pieļaujamas VISĀM takšu šķirnēm – gan īsspalvainajiem, gan garspalvainajiem, gan asspalvainajiem takšiem;
8) mežacūkas krāsa – pieļaujama tikai asspalvainajiem takšiem.
Baltā krāsa taksim nav vēlama, taču ir pieļaujami atsevišķi, nelieli plankumi uz krūtīm.
No kreisās: ruds, brūns ar lāsumiem un melns ar lāsumiem taksis. Foto: Anna Kedziora, audzētava "Caerula Caeli", Polija
Asspalvainajiem takšiem, kas ir melni vai brūni ar lāsumiem, ir arī kupla ruda bārda un rudas uzacis. Tikai asspalvainajiem takšiem standarts paredz mežacūkas krāsu (citās valstīs tiek saukta arī par "savvaļas" krāsu). Šī ir pati populārākā asspalvaino takšu krāsa. Visiem šādas krāsas takšiem ir dažādu toņu rudi lāsumi, ūsas un uzacis. Šādas krāsas takšiem mats ir krāsots zonāli – pamīšus melnā, rudā un bēšā krāsā. Melnā krāsa var variēt no koši melnas līdz gaiši pelēkai, rudā – no sarkanbrūnas līdz bēšai. Bieži vien šādi krāsotiem takšiem uz muguras ir tumšāka spalva, bet uz sāniem gaišāka.
Mežacūkas krāsas taksis. Foto: Oļesja Ņizavcova
Brūns marmora taksis. Foto: Riina Reinart, audzētava "Free Soul", Igaunija
Skaistu, košu marmora vai tīģerkrāsu panākt ir ļoti grūti. To spēj tikai pieredzējuši audzētāji, kas labi pārzina šķirni, krāsu ģenētiku un izprot šo "sarežģīto" krāsojumu nianses. Šīs ir tās kažoka krāsas, kas bezatbildīgas un nemākulīgas suņu pārošanas rezultātā (piemēram, savstarpēji pārojot divus marmora suņus, ko darīt nedrīkst) var atstāt neatgriezenisku iespaidu uz suņu eksterjeru un veselību (visbiežākā problēma ir kucēnu aklums un kurlums).
Tīģerkrāsas taksis. Foto: Inga Krilova, audzētava "Indigo Dach", Latvija
Kādas krāsas taksi izvēlēties? Uz šo jautājumu nevar atbildēt neviens, jo taksi jau neizvēlās krāsas pēc, bet gan dēļ tā intelekta, atjautības, uzticības un darba spējām. Taksis ir iecienīta šķirne ne tikai mednieku vidū, bet arī radošo profesiju pārstāvju aprindās. Ne velti takšu īpašnieku vidū ir daudz gleznotāju, dizaineru, fotogrāfu, komponistu, režisoru un dzejnieku. Tikai poētiski apveltīts cilvēks uz jautājumu par takša krāsu var pateikt – mana takša krāsa ir – "dāma ar šalli" (par garspalvainu taksi, kas ir sarkanīgi rudā krāsā ar melna mata piejaukumu uz kakla) vai arī "oranža blūza krāsā" (par koši rudu taksi). Katram saimniekam savs taksis ir visskaistākais. Tāpat kā katra takša raksturs un intelekts, arī krāsojums var būt unikāls un neatkārtojams.
