Šķirnes standarts

starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) standarts Nr: 148 

ŠĶIRNE: Taksis

IZCELSMES VALSTS: Vācija

SPĒKĀ ESOŠĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.03.2001.

PIELIETOJUMS: Medību suns virs un zem zemes.
KLASIFIKĀCIJA FCI: 4. grupa: takši. Ar darba spēju pārbaudi.

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS:
Taksis, tāpat saukts Dackel vai Teckel (vāciski), ir zināms no viduslaikiem. No «Brakiem» (dzinējsuņu grupa) pastāvīgi izmantoja vaislā tos suņus, kuri bija īpaši piemēroti medībām zem zemes. No šiem īskājainiem suņiem tika radīta šķirne Taksis, atzīts par vienu no daudzpusīgākām un noderīgākām medību suņu šķirnēm. Tāpat taksim ir izcili sasniegumi virs zemes. Tas dod balsi medījot, meklē un izseko ievainotos medījamos dzīvniekus. Vecākais takšu audzēšanas klubs ir «Deutsche Teckelklub» (Vācija), dibinātais 1888. gadā. Gadu desmitiem takšu šķirne tika audzēta trijos izmēros (standarta taksis, miniatūrais taksis un trušu taksis) un trijos dažādos apspalvojuma veidos (īsspalvainais, asspalvainais un garspalvainais).

KOPĒJAIS IZSKATS:
Zems, īskājains, iegarens, bet kompakti uzbūvēts, ļoti muskuļots, ar nekaunīgu, izaicinošu galvas stāju un vērīgu purna izteiksmi. Kopējais izskats atbilst suņa dzimumam. Neskatoties uz to, ka kājas ir īsas attiecībā pret garo ķermeni, taksis ir ļoti kustīgs un lokans.

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS:
Atstarpe no zemes līdz ķermenim ir aptuveni viena trešdaļa no skausta augstuma. Ķermeņa garumam jābūt harmoniskā attiecībā pret skausta augstumu, t. i., 1,7–1,8 pret 1.

UZVEDĪBA UN TEMPERAMENTS:
Draudzīgs pēc dabas, nav nedz nervozs, nedz agresīvs, ar nosvērtu temperamentu. Aizrautīgs, neatlaidīgs (izturīgs) un izveicīgs (ātrs) medību suns ar izcilu ožu.

GALVA:
Iegarena, skatoties no augšas un sāniski (profilā). Vienmērīgi pakāpeniski sašaurinās virzienā uz degungalu, bet nav smaila. Uzacu loki skaidri izteikti. Deguna skrimslis un purna muguriņa gara un šaura.

GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: drīzāk plakans, pakāpeniski pāriet nedaudz izliektā purna muguriņā.
Pāreja: tikai apzīmēta.

PURNA DAĻA:
Degungals: āda labi attīstīta.
Purns: garš, diezgan plats un stiprs. Atveras plaši (augšēja žokļa gals paceļas) līdz acu līmenim.
Lūpas: ceši savilkti, pārsedz apakšžokli.
Žokļi un zobi: augšējais un apakšējais žoklis labi attīstīts. Šķērveida sakodiens, līdzens, satvēriens
ciešs. Pilns zobu komplekts (42 zobi atbilstoši zobu formulai) ar spēcīgiem ilkņiem, kas precīzi sakļaujas viens pie otra.
Acis: vidēji lielas, ovālas, ievērojami plati novietotas, ar skaidru enerģisku un draudzīgu izteiksmi, ne caururbjošu (asu, griezīgu). Krāsa
spoža, no tumši sarkanbrūnas līdz melni-brūnai pie visām apmatojuma krāsām. Bālganas (iebaltas), „zivju” vai „pērļu” acis plankumainiem suņiem nav vēlamas, bet var būt pieļaujamas.
Ausis: novietotas augsti, ne pārāk tālu uz priekšu. Pietiekami garas, bet bez pārspīlējuma. Noapaļotas, ne šauras, ne smailas, ne salocītas. Kustīgas, ar priekšējo malu pieguļošas pie vaigiem.

KAKLS: pietiekami garš, muskuļots. Rīklei cieši pieguļoša āda. Nedaudz izliekts sprands, nesams brīvi un augsti.

ĶERMENIS:
Augšējā līnija profilā: harmoniski pāriet virzienā no kakla uz mazliet nolaideniem krustiem.
Skausts: skaidri izteikts.
Mugura: aiz augsta skausta, virzienā no krūšu skriemeļiem, muguras līnija iet taisni vai mazliet nolaideni (slīpi) uz aizmuguri. Stingra un labi muskuļota.
Jostas vieta: stipri muskuļota, pietiekami gara.
Krusti: plati un pietiekami gari, viegli nolaideni.
Krūtis: krūškurvis labi attīstīts un tik izvirzīts uz priekšu, ka
rodas vieglas ieplakas no tās sāniem. Skatoties no priekšas, krūškurvis ir ovāls; no virspuses un sāniem  tas izskatās ietilpīgs, ar pietiekamu vietu sirds un plaušu attīstībai. Ribas ievērojami sniedzas uz aizmuguri. Profilā, pie lāpstiņas un pleca kaula pareiza garuma un (pleca locītavas) leņķa, priekškāja aizsedz krūškurvja zemāku punktu.

Apakšējā līnija un vēders profilā: vēders nedaudz pievilkts.

ASTE: nav novietota pārāk augstu, nesama kā muguras līnijas turpinājums. Viegls izliekums astes pēdējā trešdaļā ir atļauts. 

EKSTREMITĀTES
PRIEKŠĒJĀS EKSTREMITĀTES:
Kopiespaids: stipri muskuļotas, labi (locītavu) leņķi. Apskatot no priekšpuses, priekškājas labi veidotas, stāvošas taisni, ar spēcīgiem kauliem; ķepas vērstas taisni uz priekšu.
Lāpstiņas: lokani muskuļi. Lāpstiņas
garas, slīpi novietotas, cieši pieguļošas krūšu kurvim.
Plecs: vienādā garumā ar lāpstiņu, novietots pret to gandrīz taisnā leņķī. Stipri kauli, labi muskuļots, cieši pieguļ ribām, bet brīvs kustībā.
Elkoņi: nedz izvērsti, nedz savērsti.
Apakšplecs: īss, bet tik garš, ka krūšu kurvja attālums no zemes sastāda apmērām vienu trešdaļu no suņa augstuma skaustā. Pēc iespējas taisnāks.
Karpālās locītavas: novietotas nedaudz tuvāk viena otrai, nekā pleca locītavas.

Pēdvidus: apskatot no sāniem, nedz pārspīlēti kraujš (vertikāls), nedz ievērojami izgāzts uz priekšu.
Priekšķepas: pirksti cieši saspiesti, labi noapaļotas, ar stipriem, izturīgiem, labi amortizējošiem spilventiņiem un īsiem, stipriem nagiem. Piektais pirksts nekādas funkcijas nepilda, bet to nav jālikvidē. 

PAKAĻĒJĀS EKSTREMITĀTES:
Kopiespaids: stipri muskuļotas, pareizā proporcijā pret priekšējām ekstremitātēm. Ceļu un lecamo locītavu leņķi stipri izteikti. Kājas stāv paralēli, nedz tuvu, nedz tālu viena no otras.
Ciska: labi muskuļota.
Ceļa locītava: plata un stipra, ar izteiktu leņķi.
Apakšciska: īsa, novietota gandrīz taisnā leņķī pret cisku. Labi muskuļota.

Lecamā locītava: labi veidota, ar spēcīgām stiegrām.
Pēda: samērā gara, kustīga virzienā uz apakšcisku. Nedaudz liekta uz priekšu.
Pakaļējās ķepas: četri cieši saspiesti pirksti, labi noapaļoti. Stingri stāv uz stipriem spilventiņiem.

GAITA/KUSTĪBAS:

Kustības aptver plašus zemes gabalus (sparīgas), plūstošas un enerģiskas; priekšējo kāju soļi plati, sperti tālu (uz priekšu), bez augstas kāju pacelšanas; pakaļkājas ar stipru atgrūdienu rada nedaudz atsperīgu uzvirzi muguras līnijai (kustēties uz priekšu). Aste nesama kā harmonisks muguras līnijas turpinājums, nedaudz nolaideni. Priekškājas un pakaļkājas kustās paralēli.

ĀDA: cieši pieguļoša.

APMATOJUMS

ĪSSPALVAINS:

Spalva: īsa, bieza, spīdoša (mirdzoša, spoža); pieguļ līdzeni (gludi); cieša un raupja. Nekādi pliki plankumi nevar būt pieļaujami.

Aste: izsmalcināta; pilnībā, bet ne pārāk bagātīgi apspalvota. Nedaudz garāki akotmati astes apakšā defektu nerada.

Krāsa:

a) Vienkrāsaina: ruda, rudi-dzeltena, dzeltena visas ar vai bez iestarpinātiem melniem matiem. Ir vēlama tīra (skaidra) krāsa; sarkana krāsa tiek vērtēta augstāk, nekā rudi-dzeltena vai dzeltena. Suņi ar stipri iestarpinātiem melniem matiem arī tiek klasificēti kā vienkrāsaini. Balta krāsa nav vēlama, bet atsevišķi mazi plankumi nav diskvalificējoši. Deguna gals un nagi melni. Sarkanbrūni pieļaujami, bet nav vēlami.

b) Divkrāsaina: tumši melna vai brūna, katra ar dzeltenbrūniem vai dzelteniem lāsumiem virs acīm, uz purna un apakšējas lūpas sāniem, uz ausu iekšējas puses, uz krūtīm, uz kāju iekšpuses un pakaļējas malas, uz ķepām, apkārt tūplim (anusam) un no tā sasniedz apmērām astes apakšdaļas vienu trešdaļu vai pusi. Deguna gals un nagi ir melni melniem suņiem un brūni brūniem suņiem. Balta krāsa nav vēlama, bet atsevišķi mazi plankumi nav diskvalificējoši. Pārāk plaši izplesti dzeltenbrūni vai dzelteni lāsumi nav vēlami.

c) Plankumaina (tīģerkrāsa, svītraina (raiba)): pamatkrāsa vienmēr tumša (melna, brūna vai pelēka (sirma)). Vēlami nesimetriski, pelēki (sirmi) vai smilšu krāsas plankumi (lieli plankumi nav vēlami). Nedz tumša, nedz gaiša krāsa nevar būt dominējošā.

Degungals un nagi tādi paši kā vienkrāsainiem un divkrāsainiem.

GARSPALVAINS: 

Spalva: spīdīga, ar pavilnu, cieši pieguļ ķermenim, garāka uz kakla un ķermeņa apakšdaļas. Uz ausīm spalvai jāizstiepjas zem ausu apakšmalas. Izteikti garāka spalva uz kāju pakaļējas malas. Sasniedz lielāku garumu astes apakšmalā, un veido „karogu”.

Krāsa: kā īsspalvainam.
 

ASSPALVAINS:

Spalva: izņemot purnu, uzacis un ausis, absolūti cieši pieguļoša, bieza, stiepļveidīga (rupja) spalva ar pavilnu. Uz purna skaidri iezīmēta bārda. Uzacis kuplas. Uz ausīm spalva ir īsāka kā uz ķermeņa, gandrīz gluda.

Aste: labi un vienmērīgi klāta ar cieši pieguļošo spalvu.

Krāsa: dominē meža cūkas krāsa (no gaišas līdz tumšai), kā arī „sausu lapu” („kritušu lapu”) krāsa. Citos gadījumos var būt tādas pašas krāsas kā īsspalvainam. 

 

LIELUMS UN SVARS / SVARĪGI MĒRIJUMI:
Standarta taksis: krūšu apkārtmērs virs 35 cm. Svara augšējais limits – 9 kg.

Miniatūrtaksis: krūšu apkārtmērs 30–35 cm, tiek mērīts no 15 mēnešu vecuma.      

Trušu taksis: krūšu apkārtmērs līdz 30 cm, tiek mērīts no 15 mēnešu vecuma.  

TRŪKUMI: jebkura atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
 

TRŪKUMI:

M3 (trešais molars) netiek novērtēts. Divu PM1 (pirmo premolāru) trūkums nav nosodāms.

PM2 (otrā premolāra) prombūtne uzskatāma par trūkumu, ja citi zobi, izņemot M3, nepietrūkst; tāpat par trūkumu tiek uzskatīts novirziens no pareiza, cieša šķērveida sakodiena.

 

NOPIETNI TRŪKUMI:

Vājš (pavārgs, slimīgs), garkājains vai gar zemi iestiepts ķermenis (korpuss, siluets).

Zobu trūkums, kas nav aprakstīts „trūkumos” vai „diskvalificējošos trūkumos”.

Bālganas (iebaltas, „stikla”)) acis jebkurā spalvas krāsā, izņemot raibu.

Smailas, ļoti salocītas ausis.

Ķermenis "piekarināts" starp pleciem.

Iekritusi mugura, „karpas ” (kūkumaina) mugura.

Vāja jostas vieta.

Izteikts muguras kāpums virzienā uz aizmuguri (krusti augstāki pār skaustu).

Pārāk vājas krūtis.

Sāni uzrauti kā kurtam.

Slikti leņķi priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm.

Šauras pakaļējās ekstremitātēs, muskuļu trūkums.

Uz iekšpusi savērstas lecamās locītavas vai mucveidā izliektas kājas.

Ķepas izteikti savērstas uz iekšu vai izvērstas uz āru.

Izplesti pirksti.

Smagas, neveiklas, gāzelējošas kustības.

 

APSPALVOJUMS AR TRŪKUMIEM:
ĪSSPALVAINS:

Apspalvojums pārāk smalks vai plāns (pašķidrs, rets). Pliki plankumi uz ausīm u. c. vietās.

Apspalvojums pārāk rupjš vai garš (bagātīgs).

Aste līdzīga sukai (birstei).

Aste daļēji vai pilnīgi bez matiem (plika).

Melna krāsa bez lāsumiem.

 

ASSPALVAINS:

Mīksts apspalvojums, gan garš, gan īss.

Gari, uz visiem virzieniem no ķermeņa atkarājušies (stāvošie) mati.

Sprogains vai viļņains apspalvojums.

Mīksts apspalvojums uz galvas.

„Karogs” uz astes.

Bārdas trūkums.

Pavilnas trūkums.

Īss apspalvojums.

 

GARSPALVAINS:

Vienāda garuma apspalvojums uz visa ķermeņa.

Viļņains vai pinkains apspalvojums.

Astes „karoga” trūkums.

Nokarena apspalvojuma trūkums uz ausīm.

Īss apspalvojums.

Izteikts matu celiņš uz muguras.

Pārāk gari mati starp pirkstiem.

 

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:

Ļoti nervozs vai agresīvs raksturs.

Pārkodiens, nepilns sakodiens, šķībs sakodiens.

Nepareiza apakšžokļa ilkņu pozīcija.

Viena vai dažu ilkņu trūkums; viena vai dažu griezējzobu trūkums.

Citu premolāru vai molāru trūkums. Izņēmumi: divi PM1, viens PM2, neizskatot M3, kā minēts trūkumos.

Iekrities krūškurvis.

Jebkuri astes trūkumi.

Ļoti vaļīgi (irdeni, brīvi staigājoši) pleci.

Aizlūzums priekšējo kāju pirkstu (saknes) locītavā.

Melna krāsa bez lāsumiem; balta krāsa ar vai bez lāsumiem.

Krāsas, citas nekā minētās sadaļā Krāsa.

Jebkuram sunim ar izteiktām fiziskām vai uzvedības nenormālībām jābūt diskvalificētam.

N.B. Suņiem jābūt diviem acīmredzami normāliem sēkliniekiem, pilnībā nolaistiem sēklinieka maisiņā.  

Tulkoja Jūlija Zalgaucka un Baiba Nummure

Copyright of Ogres Kinoloģiskais Klubs, takšu sekcija


    © Takšu portāls, Anno 2009