Viens mājās...

Kad suns tiek atstāts viens, bieži vien nākas saskarties ar tādām uzvedības problēmām kā riešana, gaudošana, dažādu priekšmetu graušana un nokārtošanās mājās. Taču tas, ko mēs uztveram kā problēmu, patiesībā ir daļa no normālas dzīvnieka uzvedības, kas izpaužas garlaicības vai stresa rezultātā.

Sunim būtu jānodrošina droša vide, kurā tas tiek atstāts. Vislabāk būtu suni atstāt telpā, kurā nav elektriskās ierīces, vadi, sadzīves ķīmija, atkritumu spainis u. c. sunim pieejami un nedroši priekšmeti. Visus priekšmetus, ko suns varētu sagrauzt, vajadzētu novietot nepieejamās vietās. Kā, piemēram, apavus – apavu skapītī vai uz kāda augstāka plaukta, kur suns nevarētu tos aizsniegt. Viss, ko sunim būtu jāatstāj pieejamu saimnieka prombūtnes laikā, ir guļvieta, trauks ar dzeramo ūdeni un sunim domātās rotaļlietas.

Gaudošana un riešana

Ja pavērojam vilku uzvedību savvaļā, tad gaudošana ir daļa no saziņas, ar kuras palīdzību tiek panākta bara atkal apvienošanās. Arī suns gaudojot var censties "sasaukt" savu baru mājās. Suns ir sabiedrisks bara dzīvnieks un tam var būt apgrūtinoši katru dienu ilgas stundas pavadīt vienam. Tāpēc ir jārūpējas par to, lai nodrošinātu sunim pietiekami daudz fiziskās aktivitātes, lai, pirms atstāt suni vienu, tas būtu fiziski noguris. Tāpat sunim jāļauj kontaktēties ar citiem sugas brāļiem un zināms laiks jāpavada arī kopā ar saimnieku, citiem vārdiem sakot – jācenšas nodrošināt pilnvērtīga un interesanta suņa dzīve. Pretējā gadījumā suņa neapmierinātās vajadzības izpaudīsies dažādu uzvedības problēmu formā.

Paņemot kucēnu vai jau pieaugušu suni, to būtu pakāpeniski jāradina palikt vienam mājās. Iesākumam būtu ļoti labi, ja suni varētu atstāt uz pavisam neilgu laiciņu – 10–15 minūtēm. Ejot prom no mājām, samīļojiet suni un atstājiet viņam kādu rotaļlietu. Izejot pa durvīm, nekur tālu neejiet, bet gan paklausieties, kas notiks dzīvoklī – vai suns uzreiz sāks "protestēt" – rejot un gaudojot, vai dzirdēsiet tikai klusu smilkstēšanu, bet varbūt – aiz durvīm valdīs absolūts klusums... Pēc pavisam neilga laiciņa atgriezieties mājās un paslavējiet suni, kā arī atalgojiet ar kādu kārumiņu. Tad variet doties kopīgā pastaigā. Galvenais, lai suns saprastu, ka agri vai vēlu jūs atgriezīsieties un tad sekos kaut kas pozitīvs – uzslava, kārums, pastaiga utt., lai sunim rastos motivācija jūs pacietīgi gaidīt. Šo vingrinājumu ar imitēto aiziešanu vajadzētu atkārtot katru dienu, ar katru reizi nedaudz paildzinot jūsu prombūtnes laiku. Atgriezieties pēc pusstundas, stundas. Ja nākot mājās dzirdiet, ka aiz durvīm valda klusums, ka suns nerej un negaudo – viss kārtībā! Tātad viņš jūs pacietīgi gaida.

Graušana

Tas, protams, ir apsveicami – ja suns negaudo un netraucē kaimiņus, bet tajā pašā laikā viņš var būt aizņemts ar daudz interesantākām nodarbēm, proti – ar dažādu priekšmetu graušanu. Nedomājiet, ka suns to dara, lai jūs sarūgtinātu vai saniknotu, gluži pretēji – viņš to dara, lai sevi nodarbinātu, jo vienam ir kļuvis garlaicīgi un, graužot, suns mazina stresu. Kucēns, piemēram, ar graušanas palīdzību izzina pasauli, tāpēc augšanas periodā šis ir svarīgs process un tam būtu jānodrošina atbilstošas graužamās rotaļlietas.

Iespēju robežās suns būtu jāatstāj telpā, kurā tam būtu grūti atrast priekšmetus, ko pagrauzt. Ja šādas iespējas nav, visi sadzīves priekšmeti kā, piemēram, TV pultis, spilveni, apavi, apģērbi u. c. lietas – būtu jāpārvieto uz sunim nesasniedzamām vietām jeb citu telpu.

Protams, visi šie nedarbi piederas pie lietas kucēna vecumā, taču, ja jūsu suns, jau pieaudzis būdams, vēl aizvien turpina demolēt mājokli – plēst no sienām tapetes, grauzt linoleju, mēbeles un veikt citus nopietnus postījumus, efektīvākais veids, kā ar to cīnīties – savas prombūtnes laikā atstāt suni būrī (ierobežojot brīvību un teritoriju). Būris nebūt nav jāuztver kā sods, bet gan kā suņa "vieta", kur tas netraucēti var atpūsties vai grauzt savu našķīti. Būrim ir jābūt pietiekami lielam un ērtam – lai suns tajā varētu brīvi apgriezties, apsēsties, apgulties un justies ērti. Protams, ir vajadzīgs laiks, lai suni pieradinātu palikt būrī. Sākumā tas jādara, kad suns nav viens mājās – vienkārši atstājot vaļā būra durvis un ieliekot tajā kādu kārumu vai suņa mīļāko mantiņu, lai sunim atrašanās būrī asociētos ar kaut ko pozitīvu.

Tīša dabisko vajadzību nokārtošana iekštelpās

Kucēnam, protams, šāda rīcība ir piedodama, taču saimnieku prombūtnes laikā tā diemžēl rīkojas arī ne mazums pieaugušu suņu. Tam var būt dažādi iemesli. Vairāk par to, kā cīnīties ar šo problēmu, lasiet rakstā: Tualetes paradumi un iespējamās problēmas.

Atšķirtības sindroms

Atšķirtības sindroms (separation anxiety) izpaužas kā stresa, pārspīlētas pieķeršanās reakcija, kad suns tiek atstāts viens mājās, kaut gan laikā, kad kāds ir mājās, nekas tamlīdzīgs netiek novērots. Suns gaudo, rej, grauž dažādus priekšmetus, atsakās no ēdiena, elso, trīc, siekalojas, kā arī turpat nokārtojas. Visu šo pazīmju intensitāte var svārstīties no nelielas līdz pat slimīgai (mājas izdemolēšanai un zobu vai nagu traumām). Suni šādos gadījumos nedrīkst sodīt – tam nebūs jēgas, jo šāda suņa uzvedība ir radusies milzīga stresa rezultātā un sods tikai vairo stresu.

Šis sindroms visbiežāk izpaužas aktīviem, jutīgiem, nedaudz nervoziem suņiem. Šāds suns, arī saimniekam esot mājās, nevēlas būt viens, bet cenšas nepārtraukti sekot – no istabas uz istabu, pieprasot nepārtrauktu kontaktu un uzmanību. Arī saimniekam pārnākot mājās, suns izrāda pārspīlētu prieka reakciju – kliedzot, lecot, rejot, nespējot kontrolēt un savaldīt savas emocijas. Kad saimnieks tikai gatavojas iet prom no mājām (ģērbjas, paņem atslēgas), sunim jau sākas stress, viņš var smilkstēt, trīcēt un visādi citādi izrādīt savu nemieru. Lai suns uz jūsu darbībām nereaģētu ar stresu, var mēģināt viņu apmānīt – uzvelkot apavus, paņemot atslēgas vai iepirkumu somu, taču, nekur neaizejot, mierīgi apsēsties virtuvē un padzert tēju, kamēr suns beidz izrādīt stresa pazīmes.

Gan dodoties prom, gan atgriežoties mājās, suni vajadzētu ignorēt un ļaut tam iemācīties paškontroli – savaldīt savas emocijas. Un tikai tad, kad suns nomierinājies, piesaukt viņu un paglaudīt. Tāpat, esot mājās, jāmēģina radināt suni palikt citā telpā, lai tas nemitīgi nesekotu jums pa pēdām. Šādu uzvedību vieglāk panākt, ja suns ir apguvis paklausības komandas – sēdēt, gulēt, vietā. Un ļoti svarīgi iemācīt suni "eksistēt" bez nemitīgas cilvēka klātbūtnes.

Īpaši smagos gadījumos stresa mazināšanai pastāv iespēja sunim pirms aiziešanas dot nomierinošus medikamentus. Iepriekš gan der pārrunāt šo situāciju ar savu veterinārārstu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

Sunim, kam ir jebkādas uzvedības problēmas, nevajadzētu ļaut gulēt savā gultā, jo tas tikai pastiprinās viņa tuvību ar saimnieku, tā teikt – gulēt vienā "migā", būt vienā līmenī, būt cieši blakus. Ja arī suns turpina gulēt kopā ar jums, pāris naktis nedēļā lieciet viņam palikt blakus telpā, pieradinot pie situācijās, ka arī tā var būt un, ka tas nav nekas traks.

Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009