Suņa drošība svētku laikā

Kas mums ir ilgi gaidīts svētku laiks ar krāšņu salūtu, vairumam dzīvnieku ir stresa pilns pārdzīvojums. Tā kā suņa dzirde ir daudzreiz jutīgāka nekā mums, salūta dārdieni dažam labam sunim var likties neizturami. Vēl jo vairāk, ka dzīvnieks ir absolūtā neizpratnē par apkārt notiekošo.

Lai mazinātu bailes no uguņošanas trokšņiem, mūsdienās ir pieejami dažādi medikamenti (arī dabīgie līdzekļi), kas palīdzēs sunim pārdzīvot trokšņaino svētku laiku. Ja saimnieks jau zina, ka bailes un stress būs – nomierinošos medikamentus vēlams sākt dot jau vismaz trīs dienas iepriekš (konsultējoties ar savu vetārstu).

Ja jums un jūsu sunim šie būs pirmie kopīgie svētki, nav ieteicams ņemt suni līdzi uz salūtu, lai pārbaudītu, kā viņš reaģēs uz trokšņiem. Der atcerēties, ka dzīvnieks pārbīlī (šoka stāvoklī) nav adekvāts un kontrolējams. Un, lai cik viņš mājās būtu paklausīgs, pārbīlī vienīgais, ko centīsies darīt – tikt ātrāk prom no konkrētās situācijas un vietas. Tāpēc ik gadu pēc svētkiem nākas lasīt sludinājumus un palīgā saucienus par pazudušiem mīluļiem, kas devušies nezināmā virzienā.

Labāk neizaicināt likteni un atstāt suni mājās – drošā vietā (vislabāk iekštelpās). Ja suns dzīvo ārā – privātmājas teritorijā, jāpārliecinās, ka tas nevar pārlēkt žogam vai kā citādi aizbēgt no teritorijas. Pārbīļa rezultātā suņi ir spējīgi uz visneiedomājamāko rīcību. Tāpēc vislabāk būtu, ja suns, kurš ļoti baidās no salūta un lieliem trokšņiem, svētku vakarā tomēr nepaliktu mājās pavisam viens.

Lai arī cik drošā vietā suns neatrastos, tāpat ar viņu jādodas ikdienišķajās pastaigās. Zinot, cikos paredzēta uguņošana, vislabāk suni izstaidzināt līdz tam, lai salūta laikā vai uzreiz pēc tā nebūtu jādodas pastaigā. Pie suņa kaklasiksnas būtu jābūt žetonam (ne tikai svētku laikā) ar saimnieka kontaktinformāciju, jo gadījumā, ja suns aizbēg, tas ir ātrākais veids, kā atradējs var suni atgriezt mājās.

Ja arī, atrodoties mājās, suns ir panikā – cenšas paslēpties aiz mēbelēm vai kaut kur uzrāpties, stresā elso, siekalojas un ir manāmi satraukts, nekādā gadījumā nedrīkst suni bārt vai sodīt, jo viņš jau tā ir stresā. Balss pacelšana var tikai vēl vairāk satraukt dzīvnieku. Jāizturas absolūti mierīgi, vienkārši esot viņam līdzās. Protams, var un arī vajag ar suni sarunāties un uzslavēt viņu par katru saprātīgo rīcību. Taču nevajadzētu viņu ņemt klēpī un žēlot, tādējādi suns var padomāt, ka jūs apbalvojat viņu par baidīšanos, un, ka baidīties ir pareizi.

Uzmanīgiem jābūt arī to suņu saimniekiem, kuru mīluļi no salūta nebaidās. Katrā ziņā – salūta laikā vai uzreiz pēc tā nevajadzētu laist suni vaļā no pavadas, jo zemē var mētāties vēl kāda nesprāgusi petarde, ko suns var paņemt mutē. Zinu gadījumu, kad tieši tā arī notika un petarde uzsprāga sunim mutē, kā rezultātā viņš zaudēja dzirdi. Protams, šis gadījums varēja beigties arī daudz bēdīgāk, jo sprādziena rezultātā suns var gūt gan apdegumus gan nopietnas un dzīvībai bīstamas traumas.

Svinēsim svētkus atbildīgi!

Everita Pāne


Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārās klīnikas speciālisti iesaka uzmanīt mājdzīvniekus svētku laikā

Pārbīšanās salūta brīdī, gremošanas traucējumi pēc cienāšanās no saimnieku mielasta galda, eglīšu rotājumu apēšana – tās ir tikai dažas no situācijām, kurās svētku laikā mājdzīvniekus īpaši rūpīgi pieskatīt iesaka LLU Veterinārās klīnikas speciālisti.

LLU Veterinārās klīnikas veterinārārsti atgādina, ka suņiem un kaķiem, tas, kas mūsu izpratnē ir svētki un jautrība, pārsvarā nozīmē paaugstināta stresa apstākļus. Katru gadu dzīvnieku aizsardzības biedrības, patversmes un citas organizācijas medijos ievieto aicinājumus šajā laikā īpaši parūpēties par saviem dzīvniekiem. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka dzīvnieku īpašnieki kļuvuši apzinīgāki, un patversmēs svētku laikā noklīduši dzīvnieki nonāk arvien retāk, kā arī ātrāk atgriežas mājās.

Pirms došanās ārpus mājas pārbaudiet, vai suņa kakla siksna ir pietiekami stingri savilkta, lai izslēgtu iespēju, ka stresa gadījumā suns var no tās izmaukties un aizbēgt. Suņiem, kuri uzturas slēgtās teritorijās, jāpārbauda, vai teritorija (voljērs) ir droša, vai no tās nav iespējams izkļūt. Ja suni turat pie ķēdes, pārbaudiet kaklasiksnu, visus stiprinājumus, vai tie nav nolietojušies, kļuvuši vaļīgi. Ieteikums – uz laika periodu, kad sagaidāma svētku salūtu kulminācija, rast iespēju suni ievest iekštelpās. Nervozākiem suņiem jau laikus veterinārajā aptiekā vajadzētu iegādāties pretstresa preparātus, un sunim tos iedot jau vairākas stundas pirms salūta, piemēram, pulksten 21 vai 22.

LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Kristīne Drevinska arī rekomendē svētku mielasta laikā neaizrauties ar mājdzīvnieku barošanu ar saimnieku galdam sarūpētajiem cienastiem, jo tas dzīvniekiem var izraisīt gremošanas traucējumus: "Pēcsvētku laikā no saimniekiem saņemam vairāk jautājumu par to, kā palīdzēt dzīvniekam, ja tas cieš no gremošanas traucējumiem. Ja dzīvnieku piemeklējusi caureja, ieteicams to nebarot un izmantot kādus pretcaurejas līdzekļus. Ja dzīvniekam bijusi vemšana, bet citādi tas jūtas labi, vēlams to tajā dienā vairs nebarot un dot tikai ūdeni, taču, ja tas izskatās bēdīgs, negrib reaģēt, redzams, ka ir pasliktinājusies viņa pašsajūta vai uzvedība, dzīvnieks nekavējoties jānogādā pie ārsta. Pēc iespējas ātrāk pēc palīdzības uz veterināro klīniku jādodas arī gadījumos, ja redzams, ka dzīvniekam ir uzpūties vēders, jo tas var izraisīt nopietnas problēmas." Viņa arī norāda, ka dzīvnieku barošanai pie svētku galda var būt arī citas negatīvas sekas – tā dzīvniekam tiek stimulēts kaitīgais ieradums būt pie galda un kaut ko gaidīt, kā arī tiek palielināts aptaukošanās risks.

Veterinārārste arī iesaka sekot līdzi tam, lai mājdzīvnieks neapēstu kādu svešķermeni: "Svētku laikā arī biežāk novērojams, ka dzīvnieku organismā nokļūst kāds svešķermenis – eglītes vai cits svētku rotājums. Visbiežāk sastopami gadījumi, kad kaķi ir apēduši tā saucamo "sniedziņu". Ja saimniekam ir aizdomas, ka tā noticis, nekavējoties jādodas uz klīniku, jo "sniedziņa" izņemšanai no kaķa gremošanas sistēmas ir nepieciešama operācija. Nekādā gadījumā nedrīkst kaķim pirms tam dot No-Spa vai pretvemšanas līdzekļus."

K. Drevinska papildina, ka svētku laikā mājdzīvnieku uzmanību piesaista arī no rosolam domātās desas nogrieztie gali, uz kuriem nereti ir metāla skavas, kā arī gaļas izstrādājumu plēves un citu produktu iepakojumi, kas piesaista ar savu smaržu. Jāpieskata arī uz galda esošie augļi, jo, piemēram, daudzi suņi iecienījuši persiku kauliņus, kas, tos apēdot, dzīvnieka kuņģī var atrasties pat trīs mēnešus. Gadījumos, kad dzīvnieks apēdis kādu svešķermeni, novērojama rīstīšanās, vemšana, atteikšanās no barības, un saimniekiem ieteicams savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie veterinārārstiem.


    © Takšu portāls, Anno 2009