Lai nepazaudētu savu mīluli...
Internetā dažādos sociālajos tīklos itin bieži nākas sastapties ar informāciju par pazudušiem suņiem, tostarp – takšiem. Nav noslēpums, ka taksis ir ļoti aktīvs, zinātkārs un bezbailīgs suns. Bieži vien, instinktu vadīts un neko ļaunu negribēdams, ja nu vienīgi padzenāt kaimiņu kaķi, sunim var gadīties noklīst no mājām un saimnieka.
Foto: Zane Pallo-Mangale
Arī, piemēram, pastaigas laikā, staigājot pa mežu, suni var pēkšņi aizvilināt kāda zvēra vai putna smarža un, lai arī cik paklausīgs un audzināts suns būtu, vienā reizē viņš var ņemt un noignorēt saimnieka komandas un saucienus, ļaujoties saviem dabiskajiem instinktiem, kuri tā vien vilina doties brīvsolī...
Pastāv dažādi riska faktori, kā rezultātā mīlulis var noklīst, kā, piemēram – aizskrienot pakaļ kādam citam sunim vai dzīvniekam (tai skaitā – medību laikā) vai arī – no kaut kā nobīstoties (salūts, pērkons u. c. trokšņi). Un jau pēc pāris minūtēm suns var attapties pavisam svešā vietā – neziņā par to, kur īsti atrodas, bez mazākās nojausmas par to, kur meklēt mājas un saimnieku.
Lai šādas situācijas gadījumā būtu lielāka varbūtība, ka suns pēc iespējas ātrāk tiks atrasts un nonāks mājās, pirmkārt, dodoties ar suni pastaigā ārpus mājas (savas teritorijas) un laižot to brīvsolī, viņam ap kaklu būtu jābūt kakla siksnai ar ŽETONU, uz kura parasti tiek iegravēts saimnieka telefona numurs un suņa vārds. Zooveikalos ir pieejami visdažādāko formu, lielumu un krāsu žetoni, kas kalpo ne vien kā koši aksesuāri, bet arī kādreiz var palīdzēt jūsu mīlulim veiksmīgi atgriezties mājās.
Reiz ar saviem suņiem staigāju gar jūru, kad pēkšņi mums pretī skrēja takšu kucīte, kas izskatījās manāmi apjukusi, taču saostījusies ar maniem takšu puikām, ceļu turpināja kopā ar mums. Tā kā kucītes saimniekus nekur tuvumā nemanīju, sapratu, ka viņa visticamāk ir apmaldījusies. Tad pamanīju, ka pie kucītes kakla siksnas bija piestiprināts arī žetons, uz kura par laimi bija arī saimnieku telefona numurs. Un, kā vēlāk izrādījās – kucītes saimnieki jau viņu izmisīgi meklēja pa visu Jūrmalu! Taču apjukusī takšu meitene bija devusies pavisam citā virzienā – nogājusi jau labu gabalu no vietas, kur bija pazudusi. Un, Dievs vien zina, kā šis stāsts būtu beidzies, ja nebūtu bijis žetona ar telefonu, cik ilgi vēl taksenīte būtu klaiņojusi... Varbūt būtu nonākusi patversmē, vai kāds būtu paņēmis pie sevis, kamēr kucītes saimnieki viņu izmisīgi meklēja.
Foto: Zane Pallo-Mangale
Žetons ir viens no visvienkāršākajiem un efektīvākajiem suņa identifikācijas veidiem. Manuprāt, "obligāts aksesuārs" jebkuram sunim, neatkarīgi no tā – vai suns ikdienā tiek vai netiek laists vaļā no pavadas, jo var gadīties, ka, piemēram, pavada pārtrūkst un suns aizmūk... Taču kakla siksna ar žetonu paliek pie suņa un atradēji, pārbaudot suņa kakla siksnu un pie tās konstatējot žetonu ar telefonu, noteikti zvanīs izmisušajiem saimniekiem.
Cik gan daudz suņu nemaz nenonāktu patversmēs, ja to atradēji jau uz ielas būtu konstatējuši žetonu pie suņa kakla siksnas... Taču sludinājumos bieži vien parādās informācija – "atrasts suns, ap kaklu siksniņa" – bet ko tas dod? Labs cilvēks nogādās apjukušo un izmisušo dzīvnieku patversmē, taču tad šis ceļš līdz saimnieku atrašanai var būt nesalīdzināmi ilgāks. Pēc laiciņa internetā var parādīties informācija, ka atrasts suns, taču ir cilvēki (vecāka gada gājuma), kas internetu lieto reti vai nelieto vispār un varbūtība, ka ieraudzīs sludinājumu par atrasto sunīti, ir niecīga.
Otra būtiska lieta ir suņa identificēšana ar mikročipu. Iegādājoties šķirnes kucēnu no audzētāja, viņš jau būs mikročipēts. Ja suns no ielas nonāk patversmē vai veterinārajā klīnikā, to vispirms pārbauda ar speciālu mikročipu lasītāju. Ja suns ir čipēts, tiek nolasīts mikročipa numurs, pēc kura var atrast suņa saimnieku, ja vien suns ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā. Jeb, citiem vārdiem sakot, "pliks" mikročips arī neko nedod, ja tas nav reģistrēts minētajā datubāzē. Diemžēl šo prasību daudzi neievēro, taču tā jau kādu laiku ir obligāta.
Foto: Jolanta Skrīvele
Ja mīlulis pazudis, galvenais nekrist panikā. Pēc iespējas ātrāk vajadzētu tuvākajā apkārtnē izlīmēt paziņojumus ar suņa foto, tā informējot apkārtējos iedzīvotājus, kā arī ievietot informāciju internetā un arī pašiem turpināt meklēt, apbraukājot apkārtni, kā arī apzvanot dzīvnieku patversmes.
Everita Pāne, portāla autore un redaktore
