Babezioze jeb piroplazmoze
Babezioze jeb piroplazmoze ir smaga slimība ar hemolītisku anēmiju, kuru izraisa sarkanajos asinsķermenīšos parazitējoši vienšūņi. Kad ērce barojas, slimības izraisītāji iekļūst suņa organismā, kur tie piestiprinās pie sarkanajiem asinsķermenīšiem.
Kā klīniskas pazīmes sunim konstatējama paaugstināta temperatūra, vājums, apetītes zudums, ķermeņa masas zudums, suns kļūst anēmisks, palielinās liesa un bieži rodas arī dzeltenā kaite (dzeltena gļotāda suņa mutē, dzelteni acu āboli). Slimībai attīstoties, pazīmes kļūst aizvien smagākas. Lai diagnosticētu babeziozi, tiek veikta asins parauga izmeklēšana, kuras gaitā tiek noteikta slimības izraisītāja esamība. Arī šīs slimības gadījumā ir ļoti svarīgi sākt savlaicīgu ārstēšanu.
Pasaulē eksistē vairāk nekā 100 babēziju sugu. Latvijā šobrīd ir sastopamas tikai dažas. Vislielākā babēziju sugu izplatība pasaulē un arī Latvijā ir Babesia canis.
"Babesia Canis" piroplazmas stadija, kas inficē suņa sarkanās asins šūnas (Alan R Walker)
Kas notiek pēc inficēšanās?
Suns inficējas, ja tam iekož ar babēziju ķermenīšiem inficēta ērce. Lai pietiekamā daudzumā suņa asinīs varētu nokļūt babēziju ķermenīši, ērcei ir jābarojas vismaz divas līdz trīs dienas. Jaunie babēziju ķermenīši iekļūst sarkanajās asins šūnās (eritrocītos), un tur arī paliek. Eritrocītos babēziju ķermenīši nomet šūnu ārējo apvalku un sāk dalīties, izveidojot jaunu formu, ko sauc par merozītu. Ja šīs vairošanās stadijas laikā sunim piesūcas cita ērce, tad tā iesūc savā ķermenī eritrocītus ar merozītiem.
Grūsnas kuces šajā periodā nodod tālāk babēzijas vēl nedzimušajiem kucēniem. Turklāt inficēts suns var nodot babēziju ķermenīšus citam sunim, tam iekožot. Imūnsistēma nekavējoties reaģē uz asins parazītu. Parasti inficētās asins šūnas reizē ar babēziju ķermenīšiem tiek iznīcinātas. Ja inficēto asins šūnu skaits ir liels un liels ir arī eritrocītu zudums, tad rezultātā veidojas smaga anēmija.
Ja attīstās smaga anēmija, saslimšanai ir plašāks raksturs, jo tiek bojātas vairākas audu un orgānu sistēmas. Trombocītu skaits var krasi samazināties, izraisot asins sarecēšanas traucējumus. Ja babēzijas lielā koncentrācijā nokļūst centrālajā nervu sistēmā un izraisa iekaisumu, tad var parādīties arī neiroloģiski traucējumi.
Ja slimība norisinās bez īpašiem sarežģījumiem, tā var pāriet hroniskā formā bez raksturīgiem klīniskiem simptomiem. Šajā posmā suns ir infekcijas avots un, ērces barojoties, no šāda suņa uzņem pietiekamā daudzumā babēziju ķermenīšus.
Diagnostika
Sākotnēji babēziju ķermenīšus atrod asins uztriepēs. Babesia canis ķermenīšiem ir asaru forma, kas parasti izvietoti pāros. Citām babēziju sugām var būt atšķirīgas formas. Lielākas izredzes atrast babēziju ķermenīšus ir perifēro asinsvadu kapilāros. Atsevišķos gadījumos būs nepieciešams veikt citas diagnostikas noteikšanas metodes.
Ārstēšana un profilakse
Vismaz 50% saslimšanas gadījumos sunim būs nepieciešama asins pārliešana.
Dažādām babēziju sugām ārstēšana ir atšķirīga. Jāņem vērā, ka babeziozes terapijā lietotie medikamenti var izraisīt dažādus nevēlamus blakusefektus. Medikamenti pilnībā neiznīcina parazītus, tādēļ ar babēzijām inficētus sieviešu dzimtes suņus nav ieteicams pārot.
Vislabākā aizsardzība pret inficēšanos ir regulāra un savlaicīga ērču kontrole. Ir pieejami dažādi medikamenti ērču iznīcināšanai un atbaidīšanai. Ja ērce ir piesūkusies, tā ir jānoņem ļoti uzmanīgi, lai ērces radītais šķidrums neizdalītos dzīvnieka ķermenī. Latvijā ērces ir iespējams pārbaudīt, lai noteiktu vai tās pārnēsā kādu no slimībām.
Everita Pāne, portāla autore un redaktore
