Garspalvainais taksis

Graciozākā, dekoratīvākā, taču nezināmu iemeslu dēļ nepelnīti nepopulārākā takšu šķirne Latvijā šobrīd. Ja vēl garspalvainie miniatūrie un trušu takši tomēr ir sastopami, tad standarta izmēra suņi pie mums ir liels retums. Arī tie, kas sastopami izstādēs, pārsvarā ir viesi no kaimiņzemēm.

Kāds tad īsti ir garspalvainais taksis un ar ko viņš atšķiras no īsspalvainā sugas brāļa? Vai garo spalvu tiešām ir tik grūti kopt? – par šiem un citiem jautājumiem pieredzē dalās Igaunijas garspalvaino standarta takšu audzētāja, audzētavas "Huntaks Kennel" īpašniece Darja Tšinikina-Krivonossova.

Cik sen un kāpēc izvēlējāties tieši garspalvaino taksi?

Garspalvainie takši man ir patikuši vienmēr. Lai gan pēc sava izskata tie vairāk atgādina dekoratīvu suni, tajā pašā laikā tas ir suns ar stingru raksturu, ar kādu parasti apveltīti liela auguma suņi. Taksis – tas ir mazs suns ar "lielu" sirdi. Suns, kas ir spēcīga personība, apveltīts ar asu prātu, mednieka garu, skaistumu, kā arī ir piemērota izmēra suns dzīvei dzīvoklī. Savu pirmo garspalvaino taksi iegādājos 2006. gadā. Šobrīd mums audzētavā ir 8 šīs brīnišķīgās šķirnes pārstāvji.

Ar ko, jūsuprāt, garspalvainie takši atšķiras rakstura un temperamenta ziņā no īsspalvainajiem sugas brāļiem?

Kas attiecas par temperamentu, tad šeit liela loma ir iedzimtībai. Gan vieni, gan otri var būt ļoti temperamentīgi vai arī gluži pretēji. Topošajam takša saimniekam pirmkārt būtu jāskatās uz konkrētā kucēna vecākiem, painteresējoties pie audzētāja par vecāku uzvedības īpatnībām un temperamentu, bet pēc tam jāpavēro arī pats kucēns. Un tikai tad jāpieņem lēmums, izvērtējot, vai izvēlētais kucēns pēc rakstura un temperamenta būs piemērots un atbildīs topošā saimnieka dzīves ritmam. Jāņem vērā, ka visas takšu šķirnes ir gana temperamentīgas, taču suņiem jābūt ar nosvērtu psihi.

Tā kā garspalvaino un īsspalvaino takšu izcelsme ir nedaudz atšķirīga, arī viņu raksturi kaut nedaudz, tomēr atšķiras. Protams, katrā šķirnē ir izņēmumi. Daudz kas atkarīgs no iedzimtības, kā arī suņa saimnieka un tā, kā viņš suni audzina un socializē. Tā kā vieni no garspalvaino takšu senčiem ir spanieli, tieši šie takši pēc rakstura ir paši "maigākie", salīdzinot ar īsspalvainajiem un asspalvainajiem šķirnes pārstāvjiem. Ja runājam par darba spējām un medību instinktiem, tad, salīdzinot ar garspalvainajiem takšiem, īsspalvainie takši ir nedaudz dusmīgāki, neatlaidīgāki un fanātiskāki, strādājot alā, kas, protams, ir liels pluss medību sunim. Taču, iespējams, ka cilvēkam, kurš nedosies ar suni medībās un meklē sev maigāku un dvēseliskāku suni, vairāk piemērots būs tieši garspalvainais taksis.

Kas jums visvairāk patīk takšos?

Viņu individualitāte. Viņi nelīdzinās nevienai citai suņu šķirnei, taču tajā pašā laikā apvieno sevī daudzu citu suņu šķirņu labās īpašības. Taksis ir ļoti universāls suns, neskatoties uz to, ka pēc savas būtības ir mednieks. Viņš pilnīgi mierīgi var kļūt arī par suni – kompanjonu vai, piemēram, mājas sargu, bet pats galvenais – taksis 100% kļūs par jūsu uzticamāko draugu, ja vien arī jūs ar sirdi un dvēseli "atdosieties" šai šķirnei. Pret taksi ir jāizturas ar sapratni, pacietību un cieņu, tikai tad saimnieks tā pa īstam spēs ieraudzīt, cik patiesībā "liela" spēj būt mazā drauga sirds.

Cik daudz laika prasa spalvas kopšana? Cik bieži suns jāķemmē? Kā kopt spalvu rudens/ziemas sezonā, kad suns no pastaigas pārnāk mājās slapjš un netīrs?

Neskatoties uz to, ka spalva ir diezgan gara, tā samērā viegli pati attīrās no lielākiem gružiem, kas savākti pastaigas laikā. Ja spalvai ir pareiza struktūra, tā neprasa īpašu kopšanu. Ir sastopami suņi ar ļoti garu un biezu spalvu, taču arī šādiem suņiem pilnīgi pietiks ar to, ka reizi nedēļā izķemmēsiet tā kažoku. Neiesaku mazgāt suni biežāk kā reizi divās nedēļās. Kā rāda mana pieredze – vesels suns nesmird (ja vien tiešām nav kaut kur izvārtījies). Tāpēc, ja saimnieks parūpēsies par pareizu suņa barošanu, kas arī atspoguļosies spalvas kvalitātē – nekādām problēmām saistībā ar spalvas kopšanu nevajadzētu rasties. Arī suņa mazgāšanai vajadzētu izvēlēties kvalitatīvus šampūnus un kondicionierus. Profesionālie suņu kopšanas līdzekļi nopērkami ļoti koncentrētā sastāvā, tāpēc tos parasti pirms lietošanas jāatšķaida ar ūdeni, kas savukārt ir ļoti ekonomiski un pietiks ilgam laikam.

Tāpat mūsdienās ir pieejams plašs suņu apģērbu klāsts, kuriem ir ne tikai dekoratīvs, bet arī praktisks pielietojums, jo īpaši mūsu – Baltijas klimatā. Garspalvainajam taksim gan nav vēlams iegādāties kombinezonu – aiztaisāmu ar rāvējslēdzēju, jo, velkot to ciet, pastāv iespēja ieraut arī spalvu, radot sunim nepatīkamas sajūtas. Tāpēc labāk izvēlēties apģērbu ar klipšiem vai pogām. Ļoti svarīgi, lai apģērbs neierobežotu suņa kustības, tāpēc jāizvēlas tādu apģērbu, kas sunim ir tieši laikā, nevis nedaudz par lielu vai mazu.

Garspalvainajiem takšiem atšķirībā no īsspalvainajiem ir labi attīstīta pavilna, tāpēc ziemā (staigājot pa tīru sniegu) pieaugušu suni nav nepieciešams ģērbt. Arī pareiza spalvas struktūra veidojas, pielāgojoties dabiskajiem klimatiskajiem apstākļiem. Nepieciešamības gadījumā ziemas periodā ieteicams apģērbt mazus kucēnus, kā arī kuces – grūsnības vai kucēnu zīdīšanas laikā.

Protams, kā jau visi suņi, arī garspalvainie takši met spalvu. Un tas ir pilnīgi dabisks process, kas intensīvāk vērojams divas reizes gadā (pavasaros un rudeņos). Kā plusu varētu minēt faktu, ka garāku un mīkstāku spalvu ir daudz vieglāk savākt, nekā, piemēram, ja tā "birst" īsspalvainam sunim.

Kā garspalvainie takši satiek ar citiem suņiem, dzīvniekiem un bērniem?

Kā rāda mana pieredze, visbiežāk draudzīgas attiecības takšiem izveidojas tieši ar šīs pašas šķirnes pārstāvjiem. Ir suņi, kas ļoti labi jūtas citu suņu sabiedrībā jeb "barā". Kaut kādas izteiktas agresijas pret citiem suņiem maniem takšiem nav. Gadās gan, ka viņiem neiepatīkas kāds ļoti liela izmēra suns, bet tā visticamāk ir baiļu agresija. Ja runājam par to, ar ko taksis sadzīvos vienā mājā, tad atbilde ir – ar jebkuru šķirni, ar piebildi – cik prasmīgi saimnieks spēs suņus saradināt, ja gadījumā tie būs dažāda vecuma. Ja takša kucēns tiek paņemts kopā ar kādas citas šķirnes kucēnu – parasti nekādas problēmas nerodas un suņi sadzīvo labi. Visas problēmas, kas saistītas ar suņu savstarpējo agresiju un nesaprašanos visbiežāk ir saistītas ar saimnieka neizglītotību suņu turēšanas jautājumos. Ja, piemēram, kaut vai kaimiņos dzīvojoša kuce sāk meklēties, tas var stipri nokaitēt atmosfēru un izraisīt nesaskaņas starp diviem vienā mājā līdz šim draudzīgi dzīvojošiem suņu tēviņiem. Saimniekam ir jāspēj savlaicīgi reaģēt, lai novērstu iespējamo agresiju. 

Kas attiecas par takša draudzību ar citiem dzīvniekiem, saimniekam jāņem vērā, ka taksis pēc savas būtības ir mednieks. Un, ja vēl ar kaķi tas spēj atrast kopīgu valodu (ar nosacījumu, ka kaķis mājās ir ienācis pirms suņa vai arī kopā ar viņu), tad, kas attiecas uz, piemēram, grauzējiem – taksim ar tiem var būt "ļoti īsa saruna". Un te ir jāsaprot, ka šis ir teicams medību suns ar attiecīgajām mednieka īpašībām – par to suni sodīt nevar. Tāpēc – ja arī jums ir mājās kāmis vai žurciņa, labāk to turēt drošā vietā, kur suns tam netiek klāt. Taču kā it visur – arī attiecībās ar citiem dzīvniekiem, arī starp takšiem var būt izņēmumi.

Runājot par veiksmīgām attiecībām starp taksi un bērniem, visbiežāk kļūdas pieļauj tieši suņa saimnieki, nekontrolējot situāciju un laicīgi nereaģējot. Tas attiecas uz jebkuras šķirnes suni, ja mājās ir bērns. Lai jūsu suns kļūtu draugs arī bērnam, pirmkārt jau bērnam jāstāsta un jāmāca, kā pareizi apieties ar kucēnu vai suni. Ja bērns vēl ir pavisam maziņš, tad vēl jo vairāk – visa lielā atbildība gulstas uz vecākiem (suņa saimniekiem) – nepieļaut tādas situācijas, kad bērns ar suni paliek divatā bez pieaugušo uzraudzības. 

Nobeigumā es kā liela takšu fane un audzētāja iesaku ļoti rūpīgi visu apdomāt, kā arī iespēju robežās iepazīt šķirni, pirms iegādāties kucēnu. No tā būs atkarīga visa jūsu turpmākā kopdzīve ar suni. Un atcerieties – kucēnu vislabāk iegādāties tikai uzticamās audzētavās pie pieredzējuša audzētāja. Suņa ciltsraksti – tā nav tikai izziņa, ka varat kopā ar suni doties uz izstādēm. Tā ir garantija, ka Jūsu kucēns bija plānots un gaidīts, ka viņa vecāki tika rūpīgi izvēlēti, atlasot labākos suņus pēc eksterjera un pats galvenais – pēc veselības rādītājiem.  

Audzētāju intervēja un tekstu tulkoja Everita Pāne

Foto: no audzētavas personīgā arhīva