Bites, lapsenes, čūskas...

Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos cilvēki kopā ar saviem mīļdzīvniekiem vairāk laika pavada brīvā dabā. Paralēli blusu un ērču invāzijas bīstamībai, ļoti bīstams var būt arī bites vai lapsenes dzēliens, kā arī čūskas kodums. Latvijā šīs radības var sastapt ne tikai pļavās un mežos, bet arī visnotaļ apdzīvotās vietās. Uz to dzēlienu vai kodumu organisms var noreaģēt dažādi, sākot no neliela apsārtuma koduma vietā līdz smagai alerģiskai, pat anafilaktiskai, reakcijai. 

Lapsenes brūcē dzeloņus neatstāj. Turpretī bites un kamenes atstāj gan. Dzelonis no brūces pēc iespējas ātrāk jāizņem. To vēlams darīt ar pinceti. Dzēliena vietu jāapstrādā ar 3% ūdeņradi vai citu dezinficējošo līdzekli, var pielikt ledu. 

Pēc pirmās palīdzības sniegšanas ir jāizvērtē dzīvnieka stāvoklis. Mazo šķirņu suņus labāk nekavējoties vest pie veterinārārsta. Lielo šķirņu suņiem reakcija var būt vāji izteikta – neliela tūska vai apsārtums koduma vietā. Ja suns joprojām ir aktīvs, ēd, dzer, tad paniku celt nevajag, tomēr dzīvnieks jāpavēro vēl vismaz pāris stundas, jo reakcijas izpausmes laiks ir ļoti individuāls.

Taksis ar deguna, deguna spoguļa un lūpu tūsku

Taču īpaši bīstami ir gadījumi, kad sunim iedzeļ mutē, lūpās, degunā, mēlē vai kakla apvidū, vai vienlaicīgi vairākas bites, jo var izveidoties rīkles un balsenes tūska, kā rezultātā dzīvnieks var nosmakt. Izņemot balsenes tūsku, dzīvībai bīstama ir arī anafilaktiskā reakcija uz insektu dzēlienu. Anafilaktiskā reakcija var izpausties ar smakšanu, gļotādu un mēles cianozi (zilganumu), samaņas zudumu. Šādos gadījumos dzīvnieks steidzami jāved uz tuvāko veterināro klīniku.

Bīstamāka čūska Latvijā ir odze. Odzes indīgums ir atkarīgs no tās vecuma un garuma, jo lielāka odze, jo vairāk indes tā spēj izdalīt dzīvnieka organismā. Savukārt, jo mazāks ir dzīvnieks, jo bīstamāka ir odzes ievadīta inde. Kodumam seko sāpes, hemorāģiska (sārtas vai zilganas krāsas) tūska, vājums, vemšana, pat samaņas zudums u. c. pazīmes. Gadījumos, kad odze iekož kakla vai galvas apvidū, tūska izveidojas momentāni un var provocēt dzīvnieka nosmakšanu. Koduma vietu var apstrādāt ar 3% ūdeņradi, apklāt ar ledu, atvērt muti, izvilkt mēli, neļaut dzīvniekam kustēties, lai neprovocētu indes ātrāku izplatīšanu audos, un nekavējoties doties uz veterināro klīniku. Nedrīkst lietot spirtu saturošus dezinfekcijas šķīdumus. 

Ja čūska, kas ir sakodusi dzīvnieku, nav indīga, tad koduma vietā var attīstīties alerģiska reakcija, kas raksturojas ar apsārtumu, niezi, nelielu tūsku. Šādos gadījumos ļoti labi palīdz aukstas kompreses (ledus, auksts ūdens, saldēto dārzeņu vai augļu paka). Jāņem vērā koduma lokalizācija, jo pat neliela tūska kakla un mutes apvidū var provocēt rīkles tūsku, un tā savukārt jau ir dzīvībai bīstama un ir nepieciešama ātra veterinārārsta palīdzība.

Veterinārārste Jevgēnija Kondratjeva