Alerģiju veidi un cēloņi 

Nieze, sarkana, iekaisusi, sakasīta āda ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc suņu saimnieki vēršas pie veterinārārsta. Niezei var būt ļoti dažādi cēloņi, bet viens no izplatītākajiem ir dažādas izcelsmes alerģijas.

Lai izprastu, kā cīnīties ar alerģijām, ir svarīgi izprast jēdzienu "alerģijas slieksnis". Pieņemsim, ka dzīvnieks ir alerģisks pret kādu no barības sastāvdaļām, bet alerģija nav tik spēcīga, lai izpaustos ar niezi un ādas problēmām – dzīvnieks ir alerģisks, taču to nevar redzēt. Bet, piemēram, ja šim pašam dzīvniekam ir alerģija arī pret blusām un viņam iekož kaut vai tikai viena blusa, alerģija parādās klīniski – dzīvnieks sāk kasīties. Ja nebūtu blusas kodums, tad barības alerģija klīniski neizpaustos.

Foto: Everita Pāne

Parasti dzīvniekiem alerģijas ir pret vairākiem alergēniem (piemēram, cūkas gaļa, priedes putekšņi, blusas, pelējuma sēnes). Ja nav kontakta ar kādu no alergēniem (ziemā nav putekšņu un ir mazāk blusu), tad alerģijas pazīmes samazinās vai pat izzūd. Tikko parādās vēl kāds alergēns, uz ko dzīvnieks ir jutīgs, tiek pārsniegts alerģijas slieksnis un alerģija parādās klīniski. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvairīties no zināmajiem alergēniem: dzīvniekam, kas ir alerģisks, obligāti jālieto pretparazītu līdzekļi visu gadu, pavasarī putekšņu laikā dzīvnieks bieži jāmazgā, jāizvairās no atrašanās mitrās telpās (kur iespējama pelējuma sēne), ja iespējams, jāievēro hidrolizēta proteīna diēta (barība nopērkama tikai veterinārajās klīnikās) vai jāizvairās lietot barību, no kuras konkrētajam dzīvniekam rodas alerģija.

Visbiežākais alerģiju cēlonis suņiem ir inhalācijas (ar gaisu ieelpoti un caur ādu uzņemtie) alergēni. Parasti šīs alerģijas parādās 2–3 gadu vecumā un ievērojami pasliktinās siltajā laikā – pavasarī un vasarā. Inhalācijas alerģiju gadījumā dzīvnieka stāvokli ievērojami uzlabo bieža mazgāšana, jo daļa alergēnu uzsūcas caur ādu. Citi biežākie alerģiju cēloņi ir pelējuma sēnes un dažādu kukaiņu kodumi (blusas, odi, lapsenes u. c.).

Bieži vien suņu saimnieki kā pirmo vaino ēdienu, bet tieši barības alerģijas suņiem novēro visretāk. Parasti dzīvnieki ir alerģiski uz barībā esošo dzīvnieku izcelsmes proteīnu (dažādas gaļas, piens), bet nereti arī uz augu proteīniem. Ir speciālas veterinārās diētas, kur proteīni ir sadalīti tik smalkās daļās, ka organisms tos neuztver kā alergēnus un nerodas alerģiska reakcija. Šo diētu ievēro 6 nedēļas. Ja stāvoklis uzlabojas, skaidrs, ka vaina bija barībā un var sākt domāt, uz kuru no barības sastāvdaļām dzīvniekam ir alerģija un mēģināt izslēgt šo sastāvdaļu no ēdienkartes. Ideāli, ja var dzīvnieku barot tikai ar šo speciālo hidrolizētā proteīna diētisko barību, taču tā ir salīdzinoši dārga. Svarīgi, lai dzīvnieku īpašnieki saprastu, ka šī hidrolizētā proteīna diēta ir pavisam kas cits, nekā parastā, zooveikalos nopērkamā, tā saucamā hipoalerģiskā diēta, kam parasti sastāvā ir jēra gaļa un rīsi. Īsto hipoalerģisko diētisko barību var iegādāties tikai veterinārajās klīnikās.

Jebkuras alerģijas gadījumā jāvēršas pie veterinārārsta. Alerģiju pilnībā izārstēt nevar, bet var ievērojami uzlabot dzīvnieka veselības stāvokli – dažiem dzīvniekiem ar to tikt galā izdodas tik labi, ka pazīmes izzūd pilnībā. Veterinārārstiem ir dažāda pieeja alerģiju kontrolē, bet pamatprincips ir viens – vispirms novērtē, vai niezes cēlonis nav kāds cits (parazīti, hormoni u. c.), un tikai tad var uzsākt eliminācijas diētu (hidrolizētā proteīna diēta) vai noteikt alergēnus asins serumā.

Alergēnu noteikšanu Latvijā neveic, bet veterinārārsti nosūta asins paraugus uz laboratoriju ASV, kur ir speciāli Baltijas valstīm izveidots alergēnu panelis, kur tiek noteikti augu, pelējumu, dzīvnieku, barības un citi alergēni. Pamatojoties uz šiem testa rezultātiem, var pasūtīt speciālu, konkrētajam dzīvniekam izveidotu hiposensitizācijas šķīdumu, ko injicē zemādā noteiktos intervālos un atšķaidījumos, tādejādi pieradinot organismu pie konkrētajiem alergēniem, lai tos sastopot dzīvē, reakcija vairs nebūtu tik smaga un pakāpeniski izzustu pavisam. Par šīm diagnostikas un ārstēšanas iespējām jākonsultējas veterinārajā klīnikā. 

Foto: Everita Pāne

Atopija – apkārtējās vides alerģijas

Dermatīts ir ģenētiski iedzimta un periodiska ādas slimība, kas izpaužas kā alerģija uz apkārtējās vides alergēniem, kā, piemēram, pelējumu un putekļiem, jo tie uzsūcas caur ādu vai arī tiek ieelpoti. Šī ādas alerģija izpaužas kā iekaisums un nieze, parasti ausīs, uz purna, ķepām, padusēs un cirkšņos.

Atopija var parādīties jebkuras šķirnes vai bežšķirnes suņiem vecumā no 1 līdz 3 gadiem. Pirmās alerģijas pazīmes parasti parādās pavasarī vai vasarā, kad dabā sastopami pirmie putekšņi. Daudzi suņi nelabvēlīgi reaģē arī uz putekļiem, pelējuma sēni, spalvām un augu šķiedrām. Ja slimībai ir ilgstoša iedarbība un tā ir pakļauta vairākiem alergēniem, alerģija var nebūt sezonāla.

Suns, kasot un berzējot ausis, purniņu un laizot ķepas, var izraisīt brūna pigmenta pleķus uz ķepām. Dažiem suņiem alerģija var izraisīt škaudīšanu vai iesnas. Niezes rezultātā var veidoties spalvas zudums, kreveles un sekundāra bakteriāla infekcija. Āda kļūst biezāka un uz tās var parādīties tumša pigmenta pleķi. Iespējama arī sausā vai taukainā seboreja, kas izraisa plēkšņainu ādu. Viena no iespējamākām atopijas pazīmēm var būt auss kanāla infekcija. Auss kanālos izdalās ausu sērs, kas var izraisīt bakteriālo otītu. 

Diagnoze

Atopiju ir grūti atšķirt no tādām slimībām kā blusu alerģiskais dermatīts, kašķis, barības alerģijas un citiem ādas iekaisumiem, it īpaši, ja atopijas saslimšanas laikā parādas arī piodermija. Diagnozi var veikt, izpētot konkrētā dzīvnieka alerģijas vēsturi, nosakot bojātās ādas vietas un pārbaudot, cik bieži alerģija parādās. Pirms atveseļošanās uzsākšanas ir nepieciešams veikt dažādas pārbaudes, to skaitā, ādas biopsiju, ādas un sēnīšu izmeklēšanu, kā arī jāveic hipoalerģiska uztura diētas tests. Suns ir obligāti jāatbluso, jo lielākai daļai suņu, kuri slimo ar atopiju, ir alerģija pret blusām.

Ārstēšana

Terapijas sastāvdaļas:

• Imūnterapija – tā tiek sastādīta, balstoties uz alerģijas testa rezultātiem. Organismā ievada atšķaidītu alergēnu, pakāpeniski palielinot devu. Devas palielināšanas apjomu sastāda katram pacientam individuāli. Process var ilgt pat līdz 1 gadam.
• Lai mazinātu niezi, lieto antihistamīnus. Antihistamīnus var lietot vienus pašus, kā arī kombinācijā ar citām zālēm vai terapijām, kā, piemēram, ar taukskābēm vai steroīdiem. To iedarbība ir 20–30%.

• OMEGA-3 taukskābes ir ļoti drošas. Lietojot kopā ar citām terapijām, tās palīdz samazināt ādas iekaisumu.
• Glikokortikoīdi (steroīdi, kortizons) tiek lietoti, lai samazinātu niezi.
• Ciklosporīns palīdz novērst dažas no slimības izpausmēm.
• Arī ilglaicīga un regulāra suņa mazgāšana palīdz atbrīvoties no alergēniem. Ieteicams lietot šampūnus ar antimikrobu iedarbību. Iedarbīga ir skalošana ar pretniezes līdzekļiem – to būtu ieteicams veikt 1–3 reizes nedēļā. Aerosoli, kas satur steroīdus un citus pretniezes līdzekļus palīdz mazināt niezi.
• Dažreiz ir nepieciešama bakteriālās un rauga sēnītes infekcijas ārstēšana.
• Ļoti svarīgi kontrolēt, lai dzīvniekam neuzrastos blusas, jo tās var pasliktināt situāciju, it īpaši, ja dzīvniekam ir blusu alerģija.

Foto: Everita Pāne

Vislabākais veids, kā ilgtermiņā novērst šo slimību, ir izmainot dzīvnieka dzīves apstākļus, lai izvairītos no alergēna. Sunim, kurš slimo ar atopiju, parasti būs alerģija pret vairākiem alergēniem, tomēr izvairīties no tiem visiem praktiski ir neiespējami.

Suņiem, kuri nepakļaujas ārstēšanai vai kuriem ir nepieciešami steroīdi, lai novērstu alerģijas, jāveic alergēnu imūnterapija. Tas ir vienīgais veids kā fizioloģiski novērst organisma reakciju pret alergēniem. Imūnterapijas laikā dzīvniekam tiek veikts asins analīžu tests, lai noteikti alergēnus, lai pēc tam ar injekciju palīdzību padarītu dzīvnieku imūnu pret šiem alergēniem. Injekciju lietošanas ilgums ir no 9–12 mēnešiem.

Turpmākā rīcība

Atopiskais dermatīts ir ilglaicīga slimība. Atkārtotas pārbaudes garantē samazināt slimības atkārtotus uzliesmojumus un ļauj novērot organisma reakciju uz ārstēšanu. Laikam ejot, var būt nepieciešams veikt terapijas kā arī pārbaudīt vai nav radušās jaunas alerģijas.

Prognozes

Atopiskais dermatīts nav ārstējams, taču to var kontrolēt. Katram dzīvniekam var tikt piemērotas tam atbilstošas terapeitiskās iespējas.

Veterinārārste Liene Dindone