Uzmanību! Ērces! Ērces, tāpat kā blusas, ir vieni no biežāk sastopamajiem ektoparazītiem. Latvijas apstākļos ērču aktīvā sezona sākas jau agrā pavasarī – tiklīdz apkārtējās vides temperatūra ir augstāka par +5°C un ilgst līdz vēlam rudenim (pirmajam salam). Tāpēc ļoti svarīgi negaidīt vasaras karstumu vai brīdi, kad sunim ērce jau piesūkusies, bet profilaktiskos nolūkos regulāri apstrādāt suni ar ērču atbaidīšanas preparātiem.
Ērces ir sīciņas – aptuveni kniepadatas galviņas lielumā. Piesūkušās sunim, tās var palielināties līdz pat vīnogas lielumam. Ērču attīstības cikls ir līdzīgs blusu attīstības ciklam, taču kāpura vietā ērcēm veidojas nimfa. Ērču dzīves ciklā ir 4 stadijas: ola, kāpurs, nimfa un pieaudzis īpatnis. Visās aktīvajās fāzēs ērce barojas ar asinīm. Pieaugusi ērces mātīte pēc barošanas dēj olas, tā var izdēt vairākus tūkstošus olu vienā piegājienā, taču pēc tam mirst. Uz dzīvnieka ērces pavada 3–10 dienas.
Pēdējos gados veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijā suņiem bīstamas ir trīs ērču pārnēsātas slimības: Babezioze – tās izraisītājs ir parazīts – babēzija, kas bojā suņa sarkanās asins šūnas un izraisa smagu anēmiju (mazasinību). Slimie suņi ir miegaini, gurdeni, ar bālu vai dzeltenu gļotādu mutē vai acīs, var būt paaustināta ķermeņa temperatūra. Suņu granulocitārā anaplazmoze – izraisītāja ir baktērija – anaplazma. Slimajiem suņiem var novērot apātiju, vāju ēstgribu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klibumu. Liela daļa suņu ir spējīgi pašizārstēties, bet ir arī tādi, kuriem nepieciešama veterinārā palīdzība. Borelioze jeb Laimas slimība – ierosinātājas ir baktērijas – borēlijas. Slimības pazīmes ir līdzīgas kā anaplazmozes gadījumā. Taču ap ērces koduma vietu suņiem neveidojas apsārtums – kā tas tiek novērots cilvēkiem. Visu slimību diagnostikai jāveic asins analīžu izmeklēšana, jo babēzijas un anaplazmas var redzēt, mikroskopā izmeklējot asins uztriepes. Parasti veic arī seroloģisku (asins) izmeklēšanu, konstatējot antivielas pret kādu no slimību izraisītājiem. Citu organisma funkciju novērtēšanai iesaka veikt arī asins bioķīmiskās un urīna analīzes.
Foto: Everita Pāne PROFILAKSES nolūkos ieteicams: Censties samazināt apkārt esošo ērču skaitu. Vienkāršākais veids, kā to veicināt, ir mēģināt izmainīt apkārtējo vidi (ja dzīvojat privātmājā – krūmu izciršana, zālāja regulāra pļaušana utt). Ja iespējams, ieteicams mazināt sīko grauzēju (peles, žurkas, kurmji u. c.) skaitu tuvākajā apkārtnē, jo tie ir galvenie ērču izbarotāji un, tādējādi, paši neslimojot, nodrošina slimību ierosinātāju nokļūšanu no vienas ērces otrā. Regulāra suņa apstrāde – visnozīmīgākais no profilaktiskajiem pasākumiem. Ērču iznīcināšanai un atbaidīšanai uz dzīvnieka ādas un kažokā ir pieejama virkne preparātu, kuru iedarbība ir kombinēta arī ar iedarbību pret blusām. Pirms jebkura preparāta lietošanas rūpīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Ja rodas šaubas par kāda preparāta lietošanu, konsultējieties ar savu vetārstu!
Ja ērce tomēr piesūkusies – tā jānoņem pareizi un pēc iespējas ātrāk. To var izdarīt ar speciālo ērču izņemšanas pinceti, diegu vai parastu pinceti. Jāatceras, ka ērci nedrīkst saspiest, pretējā gadījumā infekcijas ierosinātāji var nonākt dzīvnieka organismā, kā arī nav vēlams atstāt iekšā galvu, jo var rasties lokāls audu iekaisums. Jebkura ērce var pārnēsāt slimību ierosinātājus – tādēļ labāk pirms ērces izraušanas uzvilkt gumijas cimdus. Nedrīkst ērcei virsū liet eļļu vai citu šķidrumu, jo tas viņai var izraisīt "vemšanu" (ērce izdala savu kuņģa-zarnu saturu suņa asinīs) un līdz ar to – paātrināt slimību ierosinātāju iekļūšanu suņa organismā. Nav svarīgi, vai, raujot ārā ērci, to griež pulksteņa rādītāja virzienā vai pretēji tam. Vislabāk šim nolūkam izmantot speciālo ērču pinceti, ar kuru ērci ir vieglāk satvert, pagriezt un veiksmīgi izņemt.
Ērču izņemšana ar parasto pinceti nav visai droša, jo pastāv ērces saspiešanas risks, līdz ar to – palielinās inficēšanās risks. Mēģinot izvilkt ērci, jāatceras, ka tā jāgriež (virzienam nav nozīmes), nevis jārauj. Ja nejūtieties droši, ka varēsiet izņemt ērci, ieteicams griezties pēc palīdzības tuvākajā veterinārajā klīnikā. Veterinārārstes Jekaterina Plaksina un Inese Bērziņa © Takšu portāls, Anno 2009
|
|