Sterilizēt/kastrēt suni – jā vai nē?

Veterinārārsti iesaka sterilizēt tos dzīvniekus, kuri nav paredzēti vaislai. To var darīt, sākot no 6 mēnešu vecuma mazo šķirņu suņiem un – no 10 mēnešu vecuma lielo šķirņu suņiem. Pētījumu dati par piena dziedzeru un dzemdes audzēju statistiku liecina, ka suņu piena dziedzeru audzēji 50% gadījumu ir labdabīgi, bet pārējos 50% tie ir ļaundabīgi. Suņiem, kas ir sterilizēti pirms pirmās meklēšanās, piena dziedzeru audzēji attīstījušies tikai 0,05% no visiem gadījumiem, tiem, kas sterilizēti laikā starp pirmo un otro meklēšanos – 8%, bet pēc otrās meklēšanās jau 26%. Citiem vārdiem sakot – jo vēlāk tiek veikta sterilizācija, jo lielāks risks, ka varētu attīstīties audzējs.

Foto: Zane Pallo-Mangale

Sterilizācija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā dzīvniekam pilnībā vai daļēji izņem iekšējos dzimumorgānus un tādējādi pārtrauc dzīvnieka spēju radīt pēcnācējus. Veterinārmedicīnā ar sterilizētu dzīvnieku saprot jebkura dzimuma četrkājaino pārstāvi, kurš vairs nav spējīgs radīt pēcnācējus. Sterilizācija ir visefektīvākā kontracepcijas metode – tā ir simtprocentīgi droša. Tiesa, tā ir neatgriezeniska operācija.

Salīdzinājumā ar citām dzīvnieku kontracepcijas metodēm, sterilizācijai ir būtiskas priekšrocības. Atšķirībā no hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem (gan tabletēm, gan injekcijām), sterilizācijai nav tik daudz dzīvnieka veselībai kaitīgu blakusparādību. Sterilizēts dzīvnieks ir mazāk pakļauts stresa ietekmei. Izlemšana par dzīvnieka sterilizāciju nav jautājums par iejaukšanos dabas procesos, bet gan par dzīvnieka saslimstības riska samazināšanu un viņu dzīves ilguma paildzināšanu.

Daudzi suņu īpašnieki, lai pārtrauktu kuces meklēšanos vai grūsnību tās agrīnā stadijā, izvēlas dot dzīvniekam hormonālos preparātus. Kļūdaini tiek pieņemts, ka hormonālo preparātu lietošana ir iecietīgāka pret dzīvnieka organismu. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc ļoti svarīgs var izrādīties veterinārārsta padoms, kā arī viņa piedāvātā alternatīva. Jāatceras, ka hormonālo preparātu lietošana ir spēcīga iejaukšanās organisma dabiskajos hormonālajos un fizioloģiskajos procesos. Nepareizi lietojot šos hormonālos preparātus, tiek veicināta dzemdes iekaisuma jeb piometras rašanās. Dzīvnieki bieži cieš no, tā saucamās, viltus grūsnības, kas rodas fizioloģisko traucējumu dēļ olnīcu funkcijās, dzemdē un piena dziedzeros.

Piometra ir strutains dzemdes iekaisums, kas rada vispārēju organisma intoksikāciju un var būt cēlonis neārstējamai nieru mazspējai, sepsei un letālam iznākumam. Klīniski dzīvniekam ir paaugstināta temperatūra, pastiprinātas slāpes, vemšana, nomāktība, dzīvnieks atsakās no barības, kā arī citas pazīmes.

Foto: Zane Pallo-Mangale

Kļūdains ir pieņēmums, ka kucei jāļauj vismaz reizi dzemdēt, jo tad ginekoloģiska rakstura problēmas vairs nebūtu iespējamas. Arī jau dzemdējuši dzīvnieki nav nodrošināti pret piena dziedzeru vēža vai dzemdes iekaisuma rašanos. No tā nav pasargāts neviens nesterilizēts dzīvnieks. Šo saslimšanu profilakse nav iespējama. Saslimšanas gadījumā iespējama medikamentoza ārstēšana, kā arī operatīva iejaukšanās (operācija). Medikamentozas ārstēšanas gadījumā ir svarīgi ievērot, ka pēc ārstēšanas kursa beigām dzīvnieks nākamajā meklēšanās reizē ir obligāti jāsapāro. To neizdarot, pastāv liels risks, ka piometra atkārtosies.

Kādi ir ieguvumi?

• Sterilizētiem dzīvniekiem ir novērsta vēlme meklēties, mazinās vēlme aizklīst no mājām. Dzīvnieki mazāk cieš no suņu uzbrukumiem un cilvēku naidīgas attieksmes.
• Vīriešu kārtas dzīvniekiem ir tendence pārošanās laikā cīnīties par teritoriju, tāpēc viņiem ir paaugstināts risks iedzīvoties dažādās traumās. Sterilizācija samazina sēklinieku vēža un leikēmijas risku.
• Sieviešu kārtas dzīvnieku sterilizācija samazina saslimstību ar krūts dziedzeru vēzi, novērš olnīcu vēža un dzemdes infekciju iestāšanās iespēju.
• Uzlabojas sieviešu kārtas dzīvnieku veselība. Bieža grūsnība no dzīvnieka organisma prasa daudz. Vairojoties katru gadu, vērojama vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās.
• Sterilizācija samazina dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, kas ir galvenais iemesls, kāpēc veidojas pamestu dzīvnieku kolonijas. Būtiski samazinās klaiņojošu dzīvnieku populācija.

Foto: Ilze Bērziņa

Pēc sterilizācijas ieteicams ievērot sterilizētiem dzīvniekiem paredzētu diētu. Mūsdienās dzīvnieku barības ražotāji piedāvā plašu barības izvēli. Dzīvniekam barība jādod atbilstoši noteiktai dienas normai, nevis tik daudz, cik viņš var apēst. Tāpat nedrīkst aizmirst nodrošināt nepieciešamo pastaigu ilgumu un fizisko slodzi. Šie ir ļoti svarīgi faktori, kas jāievēro. Ja dzīvnieks ēd barību, ko gatavojiet paši, noteikti konsultējieties ar veterinārārstu. Veterinārārsts jums palīdzēs sabalansēt barību tā, lai tajā būtu nepieciešamie mikroelementi un vitamīni.

Everita Pāne, portāla autore un redaktore