Kucēnu dienasgrāmata

Neskatoties uz to, ka kopš mūsu ģimenes laimīgā notikuma aizritējuši jau vairāki gadi, vēl aizvien ar lielu sirsnību atceramies mazos kamoliņus, kuri pasaulē nāca 2012. gada 24. jūnija (Jāņu dienas) rītā. Lielāka daļa vasaras tika aizvadīta, audzinot, mīļojot un lolojot Kūpera un Sāras kucēnus, kuri bija ļoti gaidīti. Tā bija neaizmirstama un ļoti vērtīga pieredze.

"Kucēnu dienasgrāmata" ļauj ieskatīties un sekot līdzi kucēnu attīstībai no viņu pirmajām dzīves dienām līdz pat 8 nedēļu vecumam, kad visi devās pie saviem jaunajiem saimniekiem.


1. nedēļa

Stāsta kucēni:

Līgo vakarā mūsu mamma Sāra izdomāja, ka ir īstais laiks, piecreiz pārkārtoja iepriekš iekārtoto migu un Jāņu dienas rītā laida mūs visus pasaulē.

Mēs bijām drusku nobijušies, tādēļ pirmo sūtījām lielo brāli – viņš mums tas drosmīgākais. Steigā mums nedaudz sajuka ierastā lietu kārtība, tādēļ pasauli vispirms sveicināja lielā brāļa astes gals, un tikai pēc brīža pats brālis. Tur ārā bija klusi, mierīgi un silti – karsto mammas buču nomazgāts un sasildīts lielais brālis pirmais tika pie saldā mammas pupa… Mmmmmm!

Nu gan mums pārējiem vairs divreiz nebija jāsaka – mēs, puikas, viens aiz otra devāmies lielajā piedzīvojumā, tik steigā mazo māsiņu aizmirsām palaist pirmo, cerams, ka šoreiz mamma mums piedos šo nepieklājīgo soli. Nu, gadījās…

Bet galu galā māsiņa arī ilgi nekavējās un drīz vien mēs priecīgi sagaidījām viņu savā pulciņā.

Pirmajā nedēļā mēs visi bijām ļoti rātni un paklausīgi takšu bērni, ēdām, gulējām, ēdām – un dūšīgi augām ik dienu! Neslēpsim – mums actiņas vēl ciet un austiņas arī – šobrīd mums jāaug, jāaug lieliem. Neticēsiet – bet pirmās nedēļas laikā izaugām divtik smagi. Jūs tā varētu?

Ak jā… mēs, puikas, šonedēļ reizēm gan aizmirsām labas uzvedības likumus un mazo māsiņu pastūmām nost no lielākā pupa. Taču turpmāk solāmies laboties un būt labi audzināti takšu puikas. Kā mums tas izdodas – pastāstīsim nākamajā nedēļā, tad jau katrs savu stāstu...  

Mammas Sāras komentārs:

Nenolaižu acu no mūsu dārgumiņiem – pat naktīs neguļu, snaužu ar puspievērtām acīm, lai mazie var mierīgi un droši augt. Ziņkārīgie – labāk netuvojaties! Un nekādi palīgi man arī nav vajadzīgi – pati lieliski tieku galā ar mammas lomu… Pati mazos baroju un pati apkopju. Ak jā, par īpaši man sarūpēto spēcinošo barību un suņu delikatesēm gan mīļš paldies – ēdu par mums visiem sešiem, lai mazajiem netrūktu barojošā mātes piena. Esmu drusku nogurusi, bet ļoti, ļoti laimīga.


2. nedēļa

Mums, piecīšiem, šodien svētki – esam jau divas nedēļas veci! Neizpalika arī dzimšanas dienas pārsteigumi – mūsu tēta Kūpera mamma (vispār jau mēs viņu saucam par Omi) mūs, mazos jubilārus šorīt mīļi jo mīļi samīļoja, tad glīti jo glīti sapucēja… Un tad… Uzminējāt?

 

Nu protams – sarīkoja mums varenu svētku uguņošanu – mūsu Omei tie zibšņi un klikšķi nudien labi padodas! Mūsu actiņām, kas tikko vērušās, tie bija īsti brīnumi…

Ome gan to uguņošanu dēvēja par foto sesiju – bet tiec nu gudrs ar tiem pieaugušajiem. Lai nu kā – šie bija mūsu pirmie svētki. Un, lūk, kādu kopbildi Ome mums uztaisīja – ko teiksiet?

Tie pieaugušie tomēr reizēm ir dīvaini… domā, domā mums vārdiņus, bet neko prātīgu vēl nav izdomājuši. Tomēr tas nav šķērslis, lai mēs jau tagad neiepazītos tuvāk:

Puika Nr. 1 (oranžā lentīte)

Es esmu lielais brālis – ja uzmanīgi lasījāt pagājušās nedēļas stāstu, tad jūs jau zināt, ka piedzimu pats pirmais. Esmu drosmīgs un mērķtiecīgs – pirmais izrāpos no migas un paslēpos zem dīvāna. Mamma bija ļoti uztraukusies, jo netika man klāt… Tas bija jautri līdz brīdim, kad man vienam zem dīvāna kļuva garlaicīgi un auksti. Tad gan skaļi saucu palīgā, līdz tiku izglābts un nogādāts atpakaļ pie savas mammas – siltumā un drošībā. Jā, nekur nav tik labi, kā mājās… 

Puika Nr. 2 (zilā lentīte)

Es – otrais brālis, kā nojaušat, piedzimu otrais. Es no mums visiem esmu visnopietnākais un nosvērtākais. Esmu arī apķērīgs – kad paaugšos, takšu skolā čakli mācīšos, ja vien mans nākamais saimnieks atbalstīs manas studijas. Ja arī nekļūšu par profesoru, tad ar savu onkuli Skiperu rēķināšanas prasmēs noteikti pacīnīšos…

Puika Nr. 3 (sarkanā lentīte)

Es piedzimu trešais un no puikām vienīgais esmu melnītis ar rudu deguntiņu. Esmu ļoti ziņkārīgs un vērīgs. Kaut arī man kažociņš no mammas Sāras, nākotnē it visā vēlos līdzināties savam tētim Kūperam - būt aktīvs un sabiedrisks. Domāju, ka man ir visas iespējas piepildīt šo sapni…   

Puika Nr. 4 (zaļā lentīte)

Piedzimu ceturtais lai arī lielais brālis lielās, ka viņš visu dara pirmais, tā nu gluži nav. Es, piemēram, pirmais iemācījos riet. Es arī esmu veiklākais no brāļiem, man pārrāpties pāri mammai ir tīrais nieks. Attīstu savus talantus ik dienu – jūs vēl par mani dzirdēsiet…

Meitenīte (rozā lentīte)

... un te arī es – mazā princesīte, mammas mīlulīte. Esmu sirsnīga un mīļa meitene, un mans sapnis ir satikt tādu saimnieku, kas mani ļoti mīlēs, lutinās un skolos…

Kā tad mums, takšu bērniem, ir gājis šajā nedēļā? Esam krietni paaugušies – nu jau visi esam trīskāršojuši savu svaru un augam par īstiem spēkavīriem, nu vismaz mēs, puikas. Arī māsiņa no mums neatpaliek ne soli. Ēdam mēs ik pa stundai – tad drusku nosnaužamies – un atkal ēdam. Ar katru dienu kļūstam veiklāki, iepazīstam pasauli, uztveram pirmās skaņas, smaržas – un reizēm skaļi rejam. Jā, rejam! Neticat? Bet par turpmāko – nākamajā nedēļā…


3. nedēļa

Atkal klāt svētdiena un mums jau ir pilnas trīs nedēļas. Un arī satriecoši jaunumi – mums ir vārdiņi! Mēs visi esam vārdabrāļi kādam no amerikāņu izcelsmes mūziķiem, dažādu žanru un stilu izpildītājiem, jo arī mēs paši esam tik dažādi – katrs esam personība ar savu neatkārtojamo raksturu un īpašo šarmu un katrs ar kaut ko līdzināmies savam elkam no mūzikas pasaules… Iepazīsimies?

BB KING COOPER’S

Mans vārds ir Bī-Bī Kings vai vienkārši Bebē, jo esmu tikpat radošs un omulīgs kā mans vārda brālis – pasaules blūza leģenda un lieliskais ģitārists BB King. Mums kopīgais ir drosme pierādīt sevi, mērķtiecība sasniegt visaugstākās virsotnes un neatlaidība īstenot savus sapņus, soli pa solim…


BRUNO MARS COOPER’S

Es esmu Bruno Marss, nopietnākais un nosvērtākais no takšu bērniem. Esmu tikpat sirsnīgs, kā mans vārda brālis Bruno Mars, romantiskais dziesminieks no Havaju salām. Ja arī no malas šķiet, ka esmu liels miega mice – tas tikai tādēļ, ka bieži esmu iegrimis filozofiskās pārdomās par pasauli un savu vietu tajā…


BON JOVI COOPER’S

Un es – Bondžovi – savu vārdiņu ieguvu par godu lieliskajam mūziķim, dziedātājam, dziesmu autoram un aktierim Bon Jovi. Tāpat kā manu elku, arī mani nevar nepamanīt – esmu aktīvs, sabiedrisks, godkārīgs, nelabojams siržu lauzējs, taču bezgala mīlošs un uzticīgs…


BOB MARLEY COOPER’S

Savukārt es, Bobs Mārlijs, esmu tikpat enerģisks un harizmātisks kā mans vārda brālis – talantīgais mūziķis, dzejnieks, filozofs un regeja karalis Bob Marley, kurš radīja dziesmas, lai uzrunātu, uzmundrinātu, iepriecinātu, izklaidētu, mierinātu, aizkustinātu, vārdu sakot, lai padarītu šo pasauli labāku… 


BONNIE BAILEY COOPER’S

Un es, Bonija Beilija, esmu aizguvusi vārdiņu no dziedātājas, dziesmu autores un dejotājas ar noslēpumaino balsi, tumšmatainās skaistules Bonnie Bailey – jo mēs abas esam tik līdzīgas, sievišķīgi noslēpumainas, ēteriskas, graciozas… Un es pilnībā piekrītu savai vārda māsai, ka vislaimīgākie cilvēki ir nevis tie, kuriem pieder it viss – bet gan tie, kuriem tas, kas ir – ir it viss…

Arī šajā nedēļā mēs turpinājām dūšīgi augt – pasauli mēs redzam jo dienas, jo labāk, dzirdam skaņas un mēģinām tās izprast un atpazīt. Mēs, mazie, kļūstam aizvien patstāvīgāki, tuvāk iepazīstam cits citu mūsu pirmajās rotaļās, cīniņos un arī pirmajās takšu blēņās… bet par to jau nākamajā nedēļā…


4. nedēļa

Mums, piecīšiem, šodien bija kārtīgs takšu tusiņš – nosvinējām četru nedēļu jubileju! Kā jau ierasts, arī šajā reizē neizsprukām no bildēšanās… Eh, drīz jau mēs būsim profesionāli modeļi, re, re, kā mēs pozējam! Ko sakāt?

Neesam jau vairs nekādi bēbīši, tādēļ šonedēļ mēs, takšu bērni, sarīkojām mūsu četru nedēļu jubilejas viesiem pārsteigumu. Kādu? Jūs taču zināt, cik mēs visi esam muzikāli, tādēļ sniedzām nelielu koncertu. Šis ir mūsu takšu koris, kurā brāļi esam četri tenori un mūsu māsiņa – mecosoprāns.

Re, re, kā Bī-Bī Kings ar Bobu Mārliju duetā dzied solo… Tikmēr mūsu miega mice Bruno Marss atkal drusku aizsnaudies, toties Bondžovi glābj situāciju un izpilda bekvokāla partiju par diviem. Māsiņa Bonija Beilija noslēpusies aiz brālīšiem – pa kluso skatās notīs, laikam tie vārdi dziesmiņai piemirsušies…

Bet kopumā mums skanēja patiešām labi. Varbūt mums jāpiesakās uz pasaules koru olimpiādi? 2014. gadā tā notikšot tepat Rīgā...

Ja pašķirsiet atpakaļ mūsu dienasgrāmatu uz pirmo nedēļu, tad redzēsiet, cik mēs jau lieli esam izauguši! Piedzimām aptuveni 300 gramus smagi, bet lielajam brālim šodien jau 2 kilogrami! Nu tētis kas tētis, vai ne?


BB KING COOPER’S

Es – Bī-Bī Kings – joprojām esmu lielākais no brālīšiem, redziet, īsts brašulis. Es tik vēl drusku, drusku pastiepšos augumā – un jūs neatšķirsiet mani no tēta Kūpera…  


BRUNO MARS COOPER’S

Es – Bruno Marss – šajā nedēļā iemācījos, kā atrast izdevību un saldi nosnausties tajā lielajā kņadā, ko ik uz soļa saceļ mani brāļi un māsiņa… Jo kas gan var būt labāks augošam takšu puikam par saldu miedziņu ārā, saulītē mūsu vasaras dārza rezidencē? 


BON JOVI COOPER’S

Un te es – Bondžovi – arī krietni paaudzies, vai ne? Joprojām tikpat mīļš un valdzinošs, es bezgalīgi mīlu savu māsiņu, brālīšus, tēti un mammu… Un vienmēr esmu gatavs sirsnīgi sabučot arī cilvēkus, un it īpaši – cilvēkbērnus, ko esmu apbūris ar savu sirsnību…


BOB MARLEY COOPER’S

Un, lūk, arī es – enerģiskais Bobs Mārlijs – veikli tipinu savām mazajām kājelēm… Esmu īpaši muzikāls takšu bērns – re kā es klausos, kad Ome man uzsvilpo kādu meldiņu…


BONNIE BAILEY COOPER’S

Un, protams, bez manis šīs nedēļas stāsts nebūtu nekas… Nu labi, es gribēju teikt, nekas īpašs, jo lūk arī es, graciozā spulgacīte – Bonija Beilija – mammas lutināta un brāļu uzpasēta, raugos savā atspulgā… Spogulīt, spogulīt, saki man tā – kura no mums ir visskaistākā?

Ko jaunu esam iemācījušies savā ceturtajā dzīves nedēļā? Ja pirms nedēļas vēl vēlāmies, tad nu jau paši ar savām mazajām kājiņām naski tipinām. Bez muzikālo prasmju izkopšanas un ikdienas rotaļām, esam iepazinuši savu teritoriju, ir mums sava gulēšanas zona, spēļu laukums un labierīcības – nokārtojamies uz mums speciāli ierīkotā autiņa, nu, izņemot tās reizes, kad gadās nokārtoties citur. Tomēr kopumā mēs lieliski apgūstam higiēnas prasmes un peļķītes nevietā mums gadās aizvien retāk…

 

Ak jā – mēs taču šonedēļ sākām jau ēst kā pieauguši suņi! Jā, jā, paši! Mammas piens gan joprojām ir lielākais kārums, taču mums ļoti garšo vārīta vistas gaļa, vārīta jaunlopa mēle, tāpat mājās gatavotais biezpieniņš no lauku piena… Mmm… Katru dienu nogaršojam kādu jaunu kārumu un apetīte mums visiem ir lieliska!

Jā – dzīve ir tik pilna piedzīvojumu – katru jaunu dienu sagaidām kā brīnumu un pavadām aizraujošā pasaules izzināšanas procesā… Bet par to jau nākamajā nedēļā…


5. nedēļa

Ticiet vai ne – bet mums, piecīšiem, nu jau apaļas piecas nedēļas! Kā ierasts, mūsu Ome atkal guļ uz vēdera zaļajā zālītē un rāda mums jokus – svilpo, plaukšķina, miedz ar aci un klikšķina to savu fotoaparātu… Bet mēs, pa nedēļu atkal krietni paaugušies un prātā pieņēmušies, redziet, cik nopietni raugāmies uz savu Omi?

…eh, ja vēl mēs tiktu klāt tai Omes foto somai, varētu ierīkot tur īstu takšu māju un paslēpties... Ome gan to savu somu dikti uzpasē no mūsu ziņkārīgajiem deguniem – nu nekas – varbūt mums nākamajā svētdienā paveiksies? Jo pagaidām jau vēl Ome skrien veiklāk par mums… Pagaidām… 

Mēs, nudien, esam izauguši – palīdzam mammai Sārai sargāt māju, atpazīstam savējos un dusmīgi rejam uz svešiniekiem. Nemaz nedomājiet mūs saukt par mazulīšiem – re, kādi mēs lieli un drosmīgi takši! Šodien izmukām no mammas un paslēpāmies kaimiņu puķu dobē – ak, cik te saldi smaržo pēc vasaras un takšu bērnības!

Nu jau drīz mums būs jāšķiras no mammas un jādodas pie saviem nākamajiem saimniekiem. Drusku jau raizējamies, kā tur, jaunajās mājās, būs – vai mums klāsies tikpat labi kā pie mammas, vai mūs mīlēs, vai rūpēsies par mums? Tomēr mēs esam drosmīgi takši un cītīgi gatavojamies katrs savam lielajam piedzīvojumam – satikt savu vienīgo, vissvarīgāko cilvēku šajā pasaulē…  


BB KING COOPER’S

Re kur es – omulīgais Bī-Bī Kings!

Ja man būtu sava ģitāra, es zinātu kā tevi pārsteigt… Taču es varētu tevi pārsteigt arī bez ģitāras – jo man piemīt liela drosme, mērķtiecība un neatlaidība spert pirmo solīti pretī tev, iepazīt un iemīlēt tevi, ienākt un iekļauties tavā pasaulē, piepildīt tavus un savus sapņus, soli pa solītim… Varbūt kopā ar Tevi, mans nākamais saimniek?


BRUNO MARS COOPER’S

Un es – romantiskais Bruno Marss – joprojām nopietnākais un nosvērtākais no takšu bērniem, bezgalīgi ilgojos satikt tevi… Tu vienmēr varēsi paļauties uz mani, tāpat kā es paļaušos uz tevi… Jo mana sirds ir pilna mīlestības, ko uzticīgi dāvāšu tev, savam visnozīmīgākajam cilvēkam uz šīs pasaules… un varbūt tieši Tev?


BON JOVI COOPER’S

Atpazināt? Lūk, arī es – mīlošais un uzticīgais Bondžovi – īsts puķu bērns! Arī man, tāpat kā manam vārda brālim mūziķim Bon Jovi, viena no dzīves pamatvērtībām ir ģimene. Šķiet, ka es savu nākamo ģimeni esmu jau atradis, tādēļ ar nepacietību gaidu mūsu pirmo tikšanos…


BOB MARLEY COOPER’S

Nu, protams, tas esmu es – enerģiskais Bobs Mārlijs!

Esmu ieradies šajā pasaulē, lai uzrunātu, uzmundrinātu, iepriecinātu, izklaidētu, mierinātu, aizkustinātu… Tādēļ, ja vēlies aizraujošu, pozitīvām emocijām piepildītu ikdienu, tad nepaej garām, mans nākamais saimniek…


BONNIE BAILEY COOPER’S

Un beidzot mans uznāciens… jā, jā, tā esmu es – noslēpumainā un mainīgā Bonija Beilija!

Jo dienas, jo sievišķīgāka un pārliecinātāka par sevi, esmu gatava bezgalīgi valdzināt un mīlēt Tevi… ja arī Tu klusībā sapņo par to, ka ikviena tavas dzīves diena varētu kļūt par brīnišķīgu, pārsteigumiem pilnu piedzīvojumu, tad mēs abi sapņojam par to pašu… varbūt mums ir vērts pasapņot kopā?


Un kādi mums jaunumi šajā nedēļā?

Kamēr mamma Sāra nesavtīgi un sevi nežēlojot rūpējās par mums, mūsu tētis Kūpers devās mācību medībās, nokārtoja eksāmenu un tagad ir diplomēts jenotu mednieks – jenoti, saturieties! Mēs no sirds priecājamies un lepojamies par saviem vecākiem.

Tikmēr mēs paši turpinām iepazīt pasauli, katru dienu čakli mācāmies, spēlējamies, reizēm pacīnāmies, tad samīļojam viens otru. Esam jau gandrīz pieauguši un tikai Tev austiņā pačukstēsim mūsu noslēpumu, ka joprojām paslepus pamielojamies ar saldo mammas pienu – klusi, klusiņām, vien agros rītos un vēlu vakaros pirms nakts miedziņa…


6. nedēļa

Nezinām kā jums – bet mums, piecīšiem, dzimšanas diena ir katru svētdienu. Arī šodien, glīti sasēduši uz lieveņa, gaidām ciemiņus un prātojam – kurš tad šodien atbrauks ciemos pie mums?

Nav ilgi jāgaida – tur jau nāk Ome ar dāvanu maisu – paga, paga – vai tad klāt jau Ziemassvētki? Vēl taču saulīte silda un puķes zied…

Omes maisā mums katram sava dāvaniņa – oranža, zila, sarkana, zaļa un rozā… Ai, tās taču suņu rotaļlietas – uzminiet nu – kuram kura? Mums astītes trīc no sajūsmas, tūdaļ zaļajā zālītē uzspēlēsim īstu takšu regbiju! Brūnie cīnīsimies pret melnajiem!

Bet Ome saka – nē, vispirms darbs, tad rotaļas. Stāsimies stājiņās! Domāts – darīts, cik nu tur tā darba? Mēs taču visi nākotnē gribam piedalīties suņu izstādēs un gūt panākumus, gluži tāpat kā mūsu tētis un mamma…

Tomēr negāja mums nemaz tik viegli ar tām stājiņām – vērtējiet nu paši...

BB KING COOPER’S

Mūsu omulīgo brāli Be-Bē gandrīz iegāza paša omulīgais dupsis – ai, kā dupsim gribējās apsēsties uz izstāžu galdiņa. Laikam jau atkal pusdienās ēsts par daudz – karotīte par mammu, karotīte par tēti, pa karotītei par brāļiem un māsu – un vēders pilns un apaļš – nu gluži kā lielās Bī Bī Kinga orķestra bungas! Labi ka šoreiz Ome piepalīdzēja ar to stājiņu, gan jau nākamo reizi Be-Bē nostāsies pats…


BRUNO MARS COOPER’S

Tikmēr apķērīgais brālītis Bruno braši turējās saviem spēkiem, Ome tik drusku, drusku atbalstīja – un re, kāda glīta stājiņa sanāca!


BON JOVI COOPER’S

Un lūk – mūsu mākslinieks Bondžovi lika lietā savu aktiera meistarību un nostājās nevainojamā stājiņā. Pats! Gluži kā būtu jau piedalījies neskaitāmās suņu izstādēs…  


BOB MARLEY COOPER’S

Un kam šī glītā stājiņa? Uzminējāt? Ja uzmanīgi vērojāt pagājušās nedēļas foto stāstu, tad redzējāt, cik glītā stājiņā Bobs Mārlijs nostājās jau pirms nedēļas – un pats saviem spēkiem, bez kādas mācīšanās. Kā nu ne – veiklākais no brālīšiem… Varbūt topošais čempions? Varbūt…  


BONNIE BAILEY COOPER’S

Tikmēr nerātnā māšele Bonija nostājusies tikpat nerātnā stājiņā un dusmīgi skatās uz otru pusi… Ja Ome nepieturētu, tad bildē droši vien būtu tikai izstāžu galdiņš, jo tepat blakus tik vilinoši zied puķes Bonijas vismīļākajā krāsā… Un jau pēc mirkļa Bonija, puķēs līdz ausīm, koķeti piemiedz aci un saka: "Nu kam man tā stājiņa, es tāpat esmu visskaistākā!”

Tā nu mēs, pieci takši, atkal sēžam uz lievenīša un pļāpājam par dzīvi… Cik nedarbu šajā nedēļā pastrādāts? Kas to vairs saskaitīs… Visveiklākā uz nedarbiem ir mūsu māšele Bonija – te brālim Be-Bē auss saskrāpēta, te dārzā pirmā bedrīte izrakta. Bet tas jau ir nieks salīdzinājumā ar lielo bēgšanu – vai gribat dzirdēt šo stāstu?

Kādu dienu Bonija izpētīja, ka istabā takšu mājas žogs nemaz nav tik labi nostiprināts – kāpēc gan nedoties izzināt vilinošo pasauli? Bet vai tad dienā, kad visi ir nomodā, šāds piedzīvojums būtu ko vērts? Tādēļ Bonija nolēma pagaidīt – un nakts melnumā, kad visa māja saldi gulēja, aši ķērās pie darba. Mazliet piestrādājot ar asajiem zobiņiem un nadziņiem, sprauga žogā bija tieši tik plata, lai visa kompānija dotos plašajā pasaulē. No takšu istabas līdz saimnieku istabai vien daži soļi – bet cik te daudz interesanta! Lūk, uz grīdas čību pāris – tāds kārumiņš mazajiem zobiņiem! Un kurš uz viszemākā plauktiņa pie gultas nolicis lādēties mobilo telefonu? Tam maza zila lampiņa tumsā mirgo – vai tad takši ko tādu var atstāt neizpētītu? Mazliet tālāk vēl kāds uz grīdas atstājis žāvēties dienā sazīmētos akvareļus – skolas vasaras darbus. Tie tik vilinoši čaukst – un tikpat labi arī garšo… 

Ak, kas tik vēl šajā naktī nebūtu piedzīvots, ja vien Be-Bē pa nošļukušo sedziņu neierāptos saimnieku gultā un aiz sajūsmas neaplaimotu guļošos ar karstām takšu bučiņām. Nu gan visa māja bija kājās – kāds iededza lielo gaismu, kāds pa vienam noķēra bēgļus un vēl kāds nostiprināja takšu mājas žogu.


7. nedēļa

Vai esat pamanījuši, ka šovasar, neskatoties uz vēso un lietaino laiku, ikviena svētdiena ir saulaina? Ja esat to pamanījuši – vai esat aizdomājušies, kādēļ? Nu, protams – tādēļ, ka ik svētdienu mums, piecīšiem, ir dzimšanas diena! Un arī šī burvīgi saulainā svētdiena nav izņēmums lūk, iemūžināta kopā ar mums mūsu septītās nedēļas kopbildē…

Arī šī nedēļa mums bija pārsteigumiem bagāta – beidzot izlaidām pirmos brīvsoļus dabā, svaigi pļautā pļavā! Ak, kas tas bija par varenu skrējienu – mums sanāca ne sliktāk, kā tiem pasaules slavenajiem sprinteriem Londonas olimpiskajās spēlēs!

Mums, takšu bērniem, nu jau pavisam, pavisam drīz būs jādodas lielajā dzīvē – tādēļ šonedēļ atkal visi čakli mācījāmies dzīves gudrības. Piemēram, mēs iemācījāmies lasīt! Jā – lasīt! Veikli nočiepām saimniekiem žurnālu "Patiesā dzīve” un ar saviem asajiem zobiņiem izlasījām to no pirmās līdz pēdējai rindiņai! Vai tad mums, takšu bērniem, nebija pēdējais laiks uzzināt, kas mūs īsti sagaida tajā plašajā pasaulē aiz žoga? Tomēr, ja godīgi, neko jau daudz no tās saimnieku patiesās dzīves mēs nesapratām – ak, būtu labāk žurnālu "Astes” nočiepuši…

Kaut arī konkurss "Jaunais vilnis” nupat kā noslēdzies, šonedēļ mēs filmējāmies savos pirmajos video klipiņos… Un, neskatoties uz to, ka šīs ir mūsu pašas pirmās kino proves, mēs jau tagad esam lieliski un nepārspējami jaunie talanti, vai ne?


BB KING COOPER’S

Mūsu omulīgais brālis Be-Bē šonedēļ nopietni pievērsās savas fiziskās formas uzlabošanai. Kamēr mēs pārējie pļaviņā skrējām vienu apli – brālis Be-Bē, ausīm plīvojot, cilpoja divus! Ja nu atkal svētdienā būs jāstājas stājiņās? Tad gan Be-Bē visiem parādīs, kurš no puikām tas visbrašākais!  


BRUNO MARS COOPER’S

Taču arī nopietnais un nosvērtais Bruno ar savu neatlaidību neatpalika no lielā brāļa – gan sporta spēlēs cieši turējās līdzi, gan arī rotaļās centās brāļus pārspēt veiklībā un viltībā. Ko cits ar spēku, to Bruno ar prātu – lai jau, lai tie citi brāļi cīnās savā starpā pēc oranžās bumbiņas – es tikmēr mierīgi paspēlēšos ar zilo… Tik reizi pa reizei Bruno ar raižu pilnu skatienu noraugās uz vārtiņu pusi – vai tik tur nenāk Viņš, mans saimnieks?


BON JOVI COOPER’S

Vai zināt, kāds bija sirsnīgā brālīša Bondžovi šīs nedēļas vissirsnīgākais piedzīvojums? Brālītis Bondžovi šonedēļ iepazinās ar savu nākamo ģimeni. Nu suņa sirsniņa ir miera pilna – pilnībā apbūris savējos, samīļots un ieaijāts, Bondžovi saldi aizmiga savu topošo saimnieku klēpī – pārliecībā un paļāvībā, ka arī turpmāk dzīve ritēs sirsnībā un savstarpējā mīlestībā…


BOB MARLEY COOPER’S

Radošais Bobs Mārlijs joprojām valdzina ar savu kūsājošo enerģiju un nebeidzamo pasaules izzināšanas kāri… Ja žogam nevar pārlēkt – varbūt var izrakt slepeno takšu eju? Un, kamēr citi brāļi atkal savā starpā cīkstējās par māsiņas Bonijas uzmanību, Bobs Mārlijs aizvilināja māsiņu dārza darbos – vai tad var pieļaut, ka kārtīgā takšu piemājas dārziņā visas puķes aug glīti rindiņā? Jāizravē!


BONNIE BAILEY COOPER’S

Nerātnā māšele Bonija zibsnī ar actiņām un visiem velta savu valdzinošo smaidu… Jo arī Bonija šonedēļ iepazinās ar savu nākamo ģimeni – topošā saimniece atbrauca ciemos pie Bonijas divas reizes! Kādas nu vairs raizes suņa sirsniņai – priekšnojautas saka – būs labi! Mīlēs un lutinās mani, pucēs un skolos… Vai jūs joprojām neticat, ka kvēlākie sapņi piepildās?


Mēs, trīs rudie brāļi, no visas sirds ticam, ka jau pavisam drīz vārtiņi atvērsies un pa tiem ienāks arī mūsu topošie saimnieki…

Ak, kā skrien laiks – nedēļa aiz nedēļas – un klāt jau mūsu dzīves 8. nedēļa, pēdējā nedēļa mums visiem kopā pie mammas Sāras… Tad pēdējais zvans, gatavības apliecību saņemšana par to, ka esam lieli, spēcīgi un veseli uzauguši un pilnībā atbilstam visām takšu šķirnes prasībām…

Un tad jau klāt mūsu lielā diena – izlaidums! Kā jau ierasts, arī to svinēsim kopā ar Tevi, mūsu dienasgrāmatai uzticīgais lasītāj! Tiksimies pēc nedēļas mūsu lielajā dienā…


8. nedēļa

Vēl viena nedēļa paskrējusi vēja spārniem un atkal klāt svētdiena – un, protams, atkal burvīgi saulaina. Kā nu ne – ja saulīte mūs visu vasaru lutinājusi, kā tad bez siltajiem saules glāstiem mūsu lielajā dienā? Un – ja Ome mūs katru svētdienu bildējusi, kā tad bez sirsnīgas kopbildes arī šajā mums tik svarīgajā svētdienā?

Kamēr Ome krāmējas pa savu foto somu, mēs, piecīši, aši izskrienam riksi zaļajā pļaviņā.

Un kamēr Ome uz lievenīša kārto puķes, mēs, piecīši, pamanām, ka Omes foto soma atvērta un nepieskatīta stāv zālienā – tā pati vilinošā soma, kurā mēs pirms pāris nedēļām gribējām ierīkot sev īstu takšu māju! Mēs taču ticējām, ka kādu svētdienu mums noteikti paveiksies – un re, paveicās…

Bet kas tad tas? Vai tiešām pa pāris nedēļām soma būtu sarāvusies uz pusi mazāka? To svētdien somā vietas būtu pieticis mums visiem pieciem, bet tagad vairs tikai knapi diviem!? Kamēr mēs prātojam par to, kas īsti noticis ar mūsu izsapņoto takšu māju, uz lievenīša mūsu vietā jau mamma Sāra sēž pie labās rokas, nē, piedodiet, pie labās ķepas tētim Kūperam…

Kas tad tie par jokiem? Vai tad Ome šosvētdien mūs nebildēs?

Tētis un mamma domīgi noraugās uz mums, piecīšiem, mūs lielajā dzīvē pavadot – vai tikai mums tā šķiet, ka mūsu vecāki šosvētdien tādi skumīgi, tādi kā noraizējušies mazliet?

Bet tikmēr jau Ome mūs sauc uz lievenīša – tad tomēr bildēs gan mūs? Mamma Sāra vēl beidzamo reizi mūs rūpīgi pārskaita – vai visi pieci?

Ir, ir visi pieci! Mamma Sāra saldi nožāvājas – cik labi būtu siltajā saulītē mazliet nosnausties pēc lielajiem darbiem… Bet tētis Kūpers austiņā čukst – neguli, neguli, Sāra – šodien vēl mūsu mazulīši pieci, bet jau pavisam drīz pa vienam vien dosies līdzi saviem jaunajiem saimniekiem uz jaunām mājām…

Kā jau jūs nojaušat, mūsu takšu ģimenes – mammas Sāras, tēta Kūpera – un mūsu – Bī Bī Kinga, Bruno Marsa, Bondžovi, Boba Mārlija un Bonijas Beilijas – foto stāsts tuvojas noslēgumam. Vēl pēdējo reizi mūs tēta Kūpera saimniece Everita (kuru mēs, piecīši, savā foto stāstā mīļi saucām par Omi) mūs visus kopā mīļi jo mīļi samīļo… Jo, kas to lai zina – kad tiksimies nākamo reizi, vai Omes klēpis nebūs sarāvies tāpat kā foto soma? Vai pietiks mums visiem pieciem Omes klēpī vietas?

Astoņas nedēļas esam pavadījuši kopā ar Jums, dalījušies priekos un pozitīvajās emocijās, ko mēs tik bagātīgi smēlāmies no saviem lielajiem un mazajiem takšiem. Atvasītes ik svētdienu fotografēja Kūpera saimniece Everita, savukārt, taksīšos ieklausījās un mazo palaidņu nedarbus pierakstīja Sāras saimniece Nika.


Projekta "Kūperēni" noslēgums

Un tā – 2012. gada 1. septembrī noslēdzās mūsu 2 mēnešus ilgušais projekts "KŪPERĒNI". Visiem kucēniem piemeklēti paši labākie un foršākie saimnieki, kuri saņēma dāvaniņas – rozetīti (gluži kā izstādēs), disku ar visām divu mēnešu laikā tapušajām bildēm un video, kā arī rāmīti informāciju par kucēnu, viņa vecākiem, brāļiem un māsām.

Šis bija neaizmirstams šīs vasaras piedzīvojums, un pieredze gan man, gan Kūperam, kurš arī tika pie bērnu auklēšanas. Paldies visiem, kas sekoja līdzi Kūperēnu augšanai un attīstībai!

Teksts: Nika Kotoviča, foto un video: Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009