Hidroterapija suņiem

Arī Latvijā LLU Veterinārajā klīnikā (Jelgavā) ir pieejams zemūdens skrejceļš. Tas ir aprīkots ar zemūdens masāžu, pretstraumi, regulējamu augstumu un slīpumu. Skrejceļš paredzēts dzīvnieku rehabilitācijai – kustību amplitūdas un izturības palielināšanai, muskuļu stiprināšanai pēc mīksto audu ievainojumiem, lūzumu ķirurģijas, amputācijām, neiroloģiskiem deficītiem, osteoartrīta, muskuļu vājuma, kā arī pie vecu dzīvnieku aprūpes un ķermeņa svara samazināšanai.

Lai uzlabotu muskuļu un locītavu funkcijas, hidroterapijā tiek izmantots ūdens. Peldēšanas laikā dzīvnieks izmanto vairākas muskuļu grupas un ir spējīgs izstiept ekstremitātes vairāk, nekā staigājot pa zemi. Tas ļauj uzlabot spēku un izturību muskuļos. Šī tehnika samazina slodzi uz locītavām. Zemūdens tredmils jeb skrejceļš nodrošina to pašu efektu, ko vingrojumi uz zemes, bet samazina svaru uz dzīvnieka locītavām. Hidroterapija ir ļoti svarīga dzīvniekiem pēc ķirurģiskām operācijām, it sevišķi pēc krustenisko saišu plīsumiem un citām ortopēdiskām operācijām.

Nodarbību grafiku un intensitāti var noteikt gan ārstējošais veterinārārsts, gan arī fizioterapeits, vislabāk – ja abi speciālisti apspriežas un vienojas par vispiemērotāko variantu konkrētajam pacientam. Pirms hidroterapijas tiek ievākta anamnēze (informācija par suņa slimības vēsturi), kā arī pārbaudīts suņa vispārējais veselības stāvoklis. Tiek pārbaudīta suņa āda un ausis (vai nav iekaisumi), vai uz ķermeņa nav kādas vaļējas brūces. Tiek veikta sirdsdarbības un elpošanas ritma pārbaude. Pirms pašas procedūras suni nevajadzētu barot, tāpat jāpārliecinās, vai suns pirms tam ir nokārtojies.

Uz procedūru nevar vest suni, kuram ir

  • vaļējas, inficētas vai sulojošas brūces, kā arī nesadzijuši ķirurģiski griezumi bez ūdensnecaurlaidīgiem plāksteriem;
  • vemšana un/vai caureja;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra (iespējams – infekcija).
  • sistēmiskas saslimšanas, piemēram, smagas sirds, aknu, nieru u. c. slimības;
  • nekontrolētas epilepsijas lēkmes;
  • audzētavu klepus (lipīgs).  

Nodarbības ilgums atkarīgs no vairākiem faktoriem – pirmkārt, no suņa vecuma, veselības stāvokļa, uzstādītās diagnozes un, otrkārt – no suņa patikas pret ūdeni. Ir suņi, kuriem uzturēties ūdenī nepatīk. Tāpat, jāņem vērā, ka skrejceļam piemīt neliels troksnis un vibrācijas, kas var dzīvnieku izbiedēt. Taču visā visumā – sunim, kas ir pietiekami socializēts, ir peldējies gan atklātās ūdenstilpnēs, gan mazgāts vannā, lielām problēmām nevajadzētu rasties. Lai suni motivētu darboties, terapijas laikā saimniekam ir jādarbojas līdzi, ar savu klātbūtni suni nomierinot un iedrošinot. Te lieti var noderēt suņa mīļākā rotaļlieta vai kāds našķītis, ar kuru motivēt suni palikt ūdenī, tā radot pozitīvas un patīkamas asociācijas ar šo vietu un procedūru. Ūdens tredmilā ir silts (28–30oC), temperatūra tiek pieregulēta atkarībā no suņa aktivitātes līmeņa. Ja suns ir samērā mazkustīgs, tas ātrāk nosals, tāpēc tiek uzstādīta augstāka temperatūra.

Hidroterapijas pozitīvie aspekti

  • Ūdenī ir samazināta slodze uz sāpīgajām vai dzīstošajām struktūrām – vingrošanu var uzsākt agrāk ar mazāku nepieciešamo muskuļu aktivizāciju un mazāku slodzi uz ekstremitātēm.
  • Ūdens nodrošina lielāku pretestību nekā gaiss, kas ir ļoti labi muskuļu nostiprināšanai.
  • Palielina muskuļu masu un spēku.
  • Uzlabo asins cirkulāciju, kā arī lūzumu un mīksto audu traumu ātrāku sadzīšanu.
  • Sniedz papildu atbalstu ekstremitātēm, samazinot muskuļu, cīpslu un saišu traumu varbūtību.
  • Palielina kustību apjomu, samazina stīvumu.
  • Palielina mīksto audu stiepjamību.
  • Samazina muskuļu spazmas un hipertonusu.
  • Hidrostatiskais spiediens mazina tūsku.
  • Samazina artrīta izraisītās sāpes locītavās.
  • Nodrošina relaksāciju.

Hidroterapija pie dažādām kondīcijām

  • Krustenisko saišu stabilizējošās operācijas. Hidroterapiju uzsāk 10 līdz 14 dienas pēc operācijas, kad brūce ir sadzijusi. Zemūdens tredmila terapija – 1 vai 2 reizes nedēļā. Suņiem ar smagu ceļa locītavas artrītu ieteicams turpināt kādu no hidroterapijas veidiem 1 vai 2 reizes nedēļā uz nenoteiktu laiku.
  • Lūzumu rekonstrukcija. Hidroterapiju var sākt, kad brūce ir sadzijusi un visi ģipši, longetes vai saites – noņemtas. Dažreiz hidroterapiju pielieto, kad suni atved uz pārsiešanu, pēc tam kāju noslauka un uzliek jaunus pārsējus.
  • Spinālās (mugurkaula) traumas vai operācijas. Hidroterapiju var sākt, kad mugurkauls ir stabils. Zemūdens tredmilā pacienti var sākt vingrot jau otrajā dienā pēc operācijas. Operācijas brūce jātur ārpus ūdens. Procedūras laikā sunim uzvelk peldvesti. Hidroterapija ieteicama katru dienu, kamēr pacients var patstāvīgi staigāt pa zemi. Ja pēc rehabilitācijas saglabājās deficīti, hidroterapija jāturpina reizi nedēļā.
  • Ekstremitāšu neizmantošana. Hidroterapiju jāuzsāk, tiklīdz veterinārārsts dod piekrišanu un nav kontrindikāciju.
  • Artrīts. Pastāvīga hidroterapija 1 vai 2 reizes nedēļā.

Informāciju apkopoja Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009