Dzīvnieku rehabilitācija

Dzīvnieku rehabilitācija balstās uz humānās rehabilitācijas tehnikas pamatiem. Tās mērķis ir uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti un samazināt sāpes. Tā palīdz arī uzlabot atveseļošanās procesus pēc traumām, operācijām, deģeneratīvām, kā arī ar vecumu saistītām slimībām. Pārsvarā dzīvnieku rehabilitācija ir vērsta uz suņiem, taču to pašu tehniku var izmantot arī zirgu, kaķu, putnu, trušu, grauzēju un citu mazo dzīvnieku rehabilitācijā.

Dzīvnieku fizioterapeits ir ārstniecības persona, kas veic fizisko un funkcionālo traucējumu profilaksi, novērtēšanu, analīzi un ārstēšanu, izmantojot dažādas fizioterapijas tehnoloģijas. Visbiežākais dzīvnieku fizioterapeita pacients ir dzīvnieks ar balsta un kustību aparāta problēmām – dažādas kaulu, locītavu, muskuļu saslimšanas un traumas, nervu sistēmas saslimšanas un traumas, pēcoperācijas periodi.

Galvenās ārstēšanas metodes – terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionēšana, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija, kā arī dažādas speciālās terapijas (piemēram, hidroterapija).

Biežāk izmantotās metodes

Dzīvnieku rehabilitācijā fizioterapeits sadarbojās ar ārstējošo veterinārārstu/ķirurgu un sastāda rehabilitācijas plānu atkarībā no uzstādītās diagnozes un dzīvnieka veselības stāvokļa. Ne visas tehnikas, kas tiek izmantotas dzīvnieku rehabilitācijā, der visos gadījumos. Ortopēdiska pacienta rehabilitācijā var iekļaut dažādas sekojošo tehniku kombinācijas: siltumterapiju, krioterapiju, hidroterapiju, vingrinājumus muskuļu masas palielināšanai, elektrostimulācijas un koordinācijas vingrojumus. Neiroloģisko slimību gadījumos dzīvnieki lielāku labumu gūs no līdzsvara un koordinācijas vingrojumiem, no muskuļu masas palielinošiem vingrinājumiem, no elektrostimulācijām un no hidroterapijas. Ķirurģisko rekonstrukciju un traumu gadījumos biežāk tiek izmantotas krioterapija, siltumterapija, masāža, elektriskās stimulācijas un hidroterapija.

Masāža tiek izmantota, lai mazinātu paaugstinātu muskuļu tonusu, kā arī lai stimulētu muskuļu attīstību. Masāža veicina atlabšanu pēc operācijām un traumām, uzlabojot asinsriti un mazinot muskuļu spazmas. Masāža tiek plaši pielietota dzīvnieku rehabilitācijā un ir derīga gandrīz visos gadījumos.

Siltumterapija pārsvarā tiek izmantota pirms hidroterapijas un vingrojumiem, kas paredzēti muskuļu masas palielināšanai. Siltuma pakas liek uz skartās vietas, lai uzlabotu kustību apjomu, samazinātu locītavu stīvumu un lai uzlabotu asinsriti.

Krioterapija – visbiežāk izmanto pēc intensīvām fizioterapijas nodarbībām, lai mazinātu locītavu un mīksto audu iekaisuma radīto diskomfortu.

Pasīvās kustības izmanto, lai izstrādātu un veicinātu dzīvnieku izmantot pilnu kustību apjomu locītavā. Šī tehnika ievērojami uzlabo kustību apjomu locītavās un mazina sāpes tajās, tā uzlabojot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Līdzsvara vingrinājumi – tiek izmantots speciāli veidots inventārs, lai uzlabotu vājo muskuļu atrofiskajās ekstremitātēs. Tiek izmantotas fizioterapijas bumbas, līdzsvara dēļi, līdzsvara spilveni u. c. Līdzsvara vingrojumus var izmantot dzīvniekiem pēc operācijām, tā veicinot svara pārnešanu uz operēto ekstremitāti un veicinot muskuļu darbu šajā ekstremitātē. Šos vingrojumus izmanto arī pie neiroloģiskām slimībām, piemēram, pēc insulta, dzīvniekam būs traucēta koordinācija un līdzsvars, ko var uzlabot ar šiem vingrojumiem.

Koordinācijas vingrinājumi – šie vingrojumi palīdz uzlabot dzīvnieka izpratni par apkārtni, kurā tas atrodas. Tie sevī iekļauj dažāda augstuma barjeras, iešanu ap un starp stabiņiem, un astotnieka formu ar konusiem. Barjeras liek sunim kāpt pāri un veicina fokusēšanos uz katru pēdu, kura tiek likta pāri, tā veicinot koordināciju. Iešana ap un starp stabiņiem un astotnieka formu ar konusiem veicina dzīvnieka svara pārnešanu no vienas puses uz otru. Šie vingrojumi ir ļoti noderīgi dzīvniekiem ar neiroloģiskām saslimšanām un muguras smadzeņu traumām.

Muskuļu spēka uzlabošanas vingrinājumi – iešana augšā pa kalnu un lejā no kalna, stāvēšana uz 3 un 2 kājām, iešana pa slīpām rampām un pozu mainīšana no sēdus stāvokļa uz stāvēšanu. Iešana augšā un lejā pa kalnu uzlabo gūžas saliekšanu, kas labi noder gūžas dizplāzijas un deģeneratīvu locītavu slimību gadījumā. Ļoti vienkāršs un efektīvs veids, kā uzlabot muskuļu spēku ekstremitātēs pēc ķirurģiskām rekonstrukcijām ir, paceļot pretējo ekstremitāti, likt dzīvniekam pārnest svaru uz skartās ekstremitātes.

Hidroterapijā tiek izmantots ūdens, lai uzlabotu muskuļu un locītavu funkcijas. Peldēšanas laikā dzīvnieks izmanto vairākas muskuļu grupas un ir spējīgs izstiept ekstremitātes vairāk, nekā staigājot pa zemi. Tas ļauj uzlabot spēku un izturību muskuļos. Šī tehnika samazina slodzi uz locītavām. Zemūdens tredmils jeb gaitas celiņš nodrošina to pašu efektu, ko vingrojumi uz zemes, bet samazina svaru uz dzīvnieka locītavām.

Beidzot arī Latvijā iegādāts un uzstādīts pirmais zemūdens skrejceļš. Tas ir aprīkots ar zemūdens masāžu, pretstraumi, regulējamu augstumu un slīpumu. Skrejceļš paredzēts dzīvnieku rehabilitācijai – kustību amplitūdas un izturības palielināšanai, muskuļu stiprināšanai pēc mīksto audu ievainojumiem, lūzumu ķirurģijas, amputācijām, neiroloģiskiem deficītiem, osteoartrīta, muskuļu vājuma, kā arī pie vecu dzīvnieku aprūpes un ķermeņa svara samazināšanai. Plašāka informācija par hidroterapiju atrodama ŠEIT.

Informāciju apkopoja un sagatavoja fizioterapeits Valdis Devjatņikovs

(Tālr. 25987326, e-pasts: esirvaldis@inbox.lv)

 


    © Takšu portāls, Anno 2009