Sterilizēt/kastrēt suni jā vai nē?

Ir dzirdēti daudz un dažādi viedokļi par šo tēmu. Bet kā lai pieņem pareizo lēmumu? Protams, pats pirmais solis ir – vērsties pēc padoma pie veterinārārsta – kopā ar suni dodoties uz konsultāciju.


Veterinārārstu viedoklis:

STERILIZĀCIJAS UN KASTRĀCIJAS NOZĪME

Sterilizācija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā dzīvniekam pilnībā vai daļēji izņem iekšējos dzimumorgānus un tādējādi pārtrauc dzīvnieka spēju radīt pēcnācējus.

Veterinārmedicīnā ar sterilizētu dzīvnieku saprot jebkura dzimuma četrkājaino pārstāvi, kurš vairs nav spējīgs radīt pēcnācējus.

Sterilizācija ir visefektīvākā kontracepcijas metode – tā ir simtprocentīgi droša. Tiesa, tā ir neatgriezeniska operācija.

Salīdzinājumā ar citām dzīvnieku kontracepcijas metodēm, sterilizācijai ir būtiskas priekšrocības. Atšķirībā no hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem (gan tabletēm, gan injekcijām), sterilizācijai nav tik daudz dzīvnieka veselībai kaitīgu blakusparādību.

Sterilizēts dzīvnieks mazāk pakļauts stresa ietekmei. Izlemšana par dzīvnieka sterilizāciju nav jautājums par iejaukšanos dabas procesos, bet gan par dzīvnieka saslimstības riska samazināšanu un viņu dzīves ilguma paildzināšanu.

Hormonālie līdzekļi un to lietošanas sekas

Daudzi īpašnieki negrib sterilizēt savus suņus un kaķus, domājot, ka dzīvniekam var rasties hormonālās regulācijas problēmas un rezultātā liekais svars. Viņi baidās arī, ka sterilizētos dzīvniekus neatzīs citi dzīvnieki, vai pat darīs tiem pāri. Tādēļ daudzi īpašnieki, lai pārtrauktu kuces vai kaķenes meklēšanos vai grūtniecību tās agrīnā stadijā, dod dzīvniekam hormonālos preparātus. Kļūdaini tiek pieņemts, ka hormonālo preparātu lietošana ir iecietīgāka pret dzīvnieka organismu. Pirms lietot hormonālos preparātus, kas pārtrauc meklēšanos vai grūtniecību, iesakām konsultēties ar veterinārārstu. Katrs gadījums ir individuāls, ļoti svarīgs var izrādīties veterinārārsta padoms, viņa piedāvātā alternatīva.

Svarīgi! Jāatceras, ka, lietojot hormonālos preparātus – tādus kā Contrasex, Perlutex u. c., spēcīgi iejaucamies organisma dabiskajos hormonālajos un fizioloģiskajos procesos. Nepareizi lietojot šos hormonālos preparātus, tiek veicināta dzemdes iekaisuma jeb – piometras, rašanās.

Dzīvnieki bieži cieš no, tā saucamās, viltus grūtniecības, kas rodas fizioloģisko traucējumu dēļ olnīcu funkcijās, dzemdē un piena dziedzeros.

Kļūdains ir pieņēmums, ka kucei jāļauj vismaz reizi dzemdēt, jo tad ginekoloģiska rakstura problēmas vairs nebūtu iespējamas.

Arī jau dzemdējuši dzīvnieki nav nodrošināti pret piena dziedzeru vēža vai dzemdes iekaisuma rašanos. No tā nav pasargāts neviens nesterilizēts dzīvnieks. Šo saslimšanu profilakse nav iespējama. Saslimšanas gadījumā iespējama medikamentoza ārstēšana, kā arī operatīva iejaukšanās (operācija). Medikamentozas ārstēšanas gadījumā, ir svarīgi ievērot, ka pēc ārstēšanas kursa beigām, dzīvnieks nākošajā meklēšanās reizē ir obligāti jāsapāro. To neizdarot, pastāv liels risks, ka piometra atkārtosies.

Piometra

Piometra ir strutains dzemdes iekaisums, kas rada vispārēju organisma intoksikāciju un var būt cēlonis neārstējamai nieru mazspējai, sepsei un letālam iznākumam. Klīniski dzīvniekam ir paaugstināta temperatūra, pastiprinātas slāpes, vemšana, nomāktība, dzīvnieks atsakās no barības, kā arī citas pazīmes.

Mēs iesakām sterilizēt tos dzīvniekus, kuri nav paredzēti vaislai. To var darīt, sākot no 6 mēnešu vecuma kaķiem un mazo šķirņu suņiem, un no 10 mēnešu vecuma lielo šķirņu suņiem.

Kādi ir ieguvumi?

  • Sterilizētiem dzīvniekiem ir novērsta vēlme meklēties un samazinās vajadzība atstāt mājas – samazinās autotraumu risks, dzīvnieki mazāk cieš no suņu uzbrukumiem un cilvēku naidīgas attieksmes.  Pārošanās laikā dzīvniekiem ir tendence aizklīst tālu no mājām, mājupceļu viņi var arī neatrast.
  • Vīriešu kārtas dzīvniekiem ir tendence pārošanās laikā cīnīties par teritoriju, tāpēc viņiem ir paaugstināts risks iedzīvoties traumās un abscesos. Sterilizācija samazina sēklinieku vēža un leikēmijas risku, kā arī pasargā no seksuāli transmisīvām slimībām (kaķu AIDS).
  • Sieviešu kārtas dzīvnieku sterilizācija samazina saslimstību ar krūts dziedzeru vēzi, novērš olnīcu vēža un dzemdes infekciju iestāšanās iespēju, kā arī pasargā no seksuāli transmisīvām slimībām (kaķu AIDS).
  • Uzlabojas sieviešu kārtas dzīvnieku veselība. Bieža grūtniecība no dzīvnieka organisma prasa daudz. Vairojoties katru gadu, vērojama vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās.
  • Atbrīvosieties no teritorijas iezīmēšanas ar nelabi smakojošu urīnu, ko nesterilizēti vīriešu kārtas kaķi izsmidzina uz durvīm un mašīnām. Sterilizēšana praktiski novērš nepatīkamo smaku.
  • Ir zināms, ka nesterilizēti vīriešu kārtas dzīvnieki mēdz „izvarot" sieviešu kārtas dzīvniekus un neizšķir vai tās ir vai nav sterilizētas. Šāda vīriešu kārtas dzīvnieku rīcība var radīt nopietnas un sāpīgas traumas.
  • Sterilizācija samazina dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, kas ir galvenais iemesls, kāpēc veidojas pamestu dzīvnieku kolonijas. Būtiski samazinās klaiņojošu dzīvnieku populācija.

Liekā svara problēma

Pēc sterilizācijas iesakām ievērot sterilizētiem dzīvniekiem īpaši paredzētu diētu. Mūsdienās dzīvnieku barības ražotāji piedāvā plašu barības izvēli paredzētu gan atkarībā no vecuma, gan arī no šķirnes, kā arī ir īpaši paredzēta sterilizētiem dzīvniekiem. Iesakām aizmirst paradumu dot mīļdzīvniekiem cienastu no cilvēka galda. Dzīvniekam barība jādod atbilstoši noteiktai dienas normai, nevis tik daudz, cik viņš var apēst.

Nedrīkst aizmirst nodrošināt suņiem nepieciešamo pastaigu ilgumu.

Šie ir ļoti svarīgi faktori, kas jāievēro. Ja dzīvnieks ēd barību, ko gatavojiet paši, noteikti konsultējieties ar veterinārārstu. Veterinārārsts jums palīdzēs sabalansēt barību tā, lai tajā būtu nepieciešamie mikroelementi un vitamīni.

Selekcijai paredzētie mīļdzīvnieki

Ja mīļdzīvnieks paredzēts pavairošanai, jāatceras, ka pārošanu veterinārārsti un suņu audzētāju klubi iesaka veikt līdz noteiktam vecumam parasti līdz 67 gadu vecumam, ļoti retos gadījumos suņiem līdz 8 gadu vecumam. Saslimšanas risks ar piena dziedzeru audzēju, dzemdes iekaisumu, prostatas iekaisumu, sēklinieku audzēju un citām reprodukcijas orgānu slimībām, kā likums, ir augsts dzīvniekiem, kas vecāki par pieciem gadiem.

Pētījumu dati

Jaunāko pētījumu dati par piena dziedzeru un dzemdes audzēju statistiku liecina, ka suņu piena dziedzeru audzēji 50% gadījumu ir labdabīgi, bet pārējos 50% ļaundabīgi.

Suņiem, kas ir sterilizēti pirms pirmās meklēšanās, piena dziedzeru audzēji attīstījušies tikai 0,05% no visiem gadījumiem, starp pirmo un otro meklēšanos – 8%, pēc otrās meklēšanās 26% un tā uz augšu. Kaķiem situācija ir vēl smagāka – tikai 8% gadījumos piena dziedzeru audzēji ir labdabīgi, bet 50% gadījumos audzējs skāris ne tikai vienu, bet gan vairākus piena dziedzerus.

Informācijas avots "Dzīvnieku veselības centrs"


Takšu saimnieku viedoklis un pieredze:

Seila Birnbauma, Čiepas saimniece

Tā kā mūsu Čiepa ir takšu jauktenīte bez ciltsrakstiem, skaidri zinājām, ka kucēnu viņai nebūs, bet, kamēr sunīte bija vēl maziņa par to īpaši nesatraucāmies. Čiepa auga un neilgi pirms pirmās meklēšanās sākuma ievērojām, ka katrā pastaigas reizē suņu puikas viņai sāka pievērst aizvien lielāku uzmanību. Drīz jau tas kļuva pavisam apnicīgi un traucējoši, it sevišķi suņu puikas, kas skraidīja bez pavadas. Čiepa vienmēr pastaigājās tikai un vienīgi pavadā, līdz ar to nācās mainīt pastaigu maršrutu un meklēt nomaļākas vietas, kur nepastaigājās citi saimnieki ar saviem suņiem. Sapratām, ja tāda interese ir pirms meklēšanās, tad tās laikā būs daudz, daudz grūtāk atraidīt uzmācīgos pielūdzējus.

Uzreiz pēc pirmās meklēšanās beigām sākām meklēt internetā informāciju par sterilizēšanu, lasīju citu saimnieku pieredzi, kā arī konsultējāmies ar pieredzējušiem kinologiem un savu vetārsti, kura tieši dažas dienas atpakaļ bija sterilizējusi savu takšu kucīti. Visu apspriežot un pārdomājot, tika pieņemts lēmums par labu sterilizācijai.

Populārākais iemesls, kāpēc daudzi saimnieki šaubās par suņa sterilizāciju/kastrāciju ir aizdomas, ka suns var pieņemties svarā, palikt kūtrs un mazkustīgs. Taču tas ir ļoti individuāli un atkarīgs no konkrētā suņa vielmaiņas. Ir suņi, kuriem arī bez sterilizēšanas ir liekā svara problēmas, taču pastāv vairāki risinājumi:

1. Ja suns ēd profesionālo – sauso barību, to var nomainīt uz speciāli izstrādātu barību kastrētiem dzīvniekiem, lai suns uzņemtu mazāk kaloriju.

2. Ja suns ēd mājās gatavotu – naturālo barību vienmēr var samazināt ēdienreizes vai porciju vai pāriet uz diētiskāku pārtiku, protams – iepriekš konsultējoties ar savu vetārstu.

3. Regulāras fiziskās aktivitātes!

Pēcoperācijas periods mums bija mierīgs – pirmo dienu, kā jau vetārsts brīdināja, Čiepa praktiski tikai gulēja. Taču jau 3–4 dienā sāka uzvesties tā, it kā nekas nebūtu noticis – gribēja dauzīties, spēlējās ar savām rotaļlietām. Pēc 10 dienām devāmies uz klīniku izņemt diegus. Pēc diegu izņemšanas par operāciju liecināja vien dažu centimetru garā rētiņa uz vēdera, kā arī noskūtais vēders, taču spalva mēneša laikā bija ataugusi un vairs nekas nebija pamanāms.

Tā kā svara pieaugums netika novērots, mūsu sunīte turpināja ēst barību, ko ēda līdz sterilizācijai. Arī Čiepas raksturā vai uzvedībā nekādas izmaiņas nav novērotas. Suns noteikti nav kļuvis ne apātisks, ne mazkustīgs. Izmaiņas ir tikai tādas, ka esam ieguvuši sirdsmieru un nav vairs jāpārdzīvo par neplānotiem kucēniem un suņu puišu uzmācību uz ielas.

Jau laiciņu pēc Čiepas sterilizācijas, otru suni (kuru šoreiz iegādājos jau ar ciltsrakstiem) varēju ieplānot kā puiku, jo vairs nebija jāsatraucās par to, ka Čiepa meklēsies.

Mans personīgais viedoklis – ja suns nav domāts vaislai (jo īpaši – suņi bez ciltsrakstiem) – tad nav vērts to "mocīt". Kā arī – neredzu jēgu pavairot bezšķirnes suņus, jo patversmes jau tāpat ir pilnas ar nevienam nevajadzīgiem suņiem un kucēniem... Kuces sterilizēšana samazina piena dziedzeru vēža attīstības iespējas, kā arī palīdz novērst dzemdes un olnīcu vēža draudus un dzemdes infekcijas, kas bieži raksturīgas nesterilizētām kucēm.

Sterelizēt vai nē – tas jāizlemj katram pašam. Ja ir šaubas, bailes vai nedrošība – kā būs, kā tas notiks utt. – protams, pats pirmais solis ir – griezties pēc padoma pie sava veterinārārsta – kopā ar suni dodoties uz konsultāciju.


Linda Švarca, Džules saimniece

Džulītei ir jau 2 gadi un 5 mēneši. Viņa ir no tiem taksīšiem, kuri ir bez dokumentiem, pirkta ss.lv sludinājumu portālā, tādēļ – viss, ko zinu par suņu (takšu) kopšanu, uzturēšanu, suņa īpašībām utt. - esmu apguvusi tikai pēc savas pieredzes un pēc internetā lasītā.

Līdz šim par iespējamo Džulītes sterilizāciju bijām domājuši, bet, godīgi sakot, nedaudz šaubījāmies, varbūt pat baidījāmies, jo bija dzirdēti visādi nostāsti. Laikā, kad bija meklēšanās (divreiz gadā aptuveni trīs nedēļu garumā), Džulīte bija īpaši jāuzmana, lai meitene neaizmuktu pie kaimiņpuikām un, lai nesarūpētu mums mājās bērnu bariņu. Arī mūždien nosmērētie palagi... Rūpes un uztraukumu bija daudz. Un vienmēr bija doma – kad beigsies "šīs dienas", tad nu gan vedīsim pie daktera - pietiek mocīties! Taču, kad "trakās dienas" pagāja, tad likās ai, ko nu vairs! Varam tak divas reizes gadā nedaudz pamocīties, lai nav jāpiedzīvo tas, ko citi stāstījuši – kad pēc sterlizācijas kucītēm sākas problēmas ar veselību, problēmas ar lieko svaru utt. Bet, kā izrādās - risks ir lielāks, ja kucīte netiek sterilizēta! Atļaušos citēt vetārsta Aigara Briņķa teikto:

"Aptaukošanās novērota gandrīz visu šķirņu suņiem un jūsu mīluļa svaru nosaka apēstā ēdiena daudzums un kaloritāte, nevis tas, vai viņam funkcionē olnīcas un sēklinieki, vai nē. Mums, veterinārārstiem, svarīgi ir izskaidrot dzīvnieku īpašniekiem šo operāciju nepieciešamību, jo problēmas, kas var sekot vēlākajos gados, ir smagas, pat ļoti smagas, kuru rezultātā nākas zaudēt ģimenes draugu. Vecām kucēm gandrīz vienmēr ir olnīcu un dzemdes problēmas: piometra, viltus grūsnība, dažādas olnīcu disfunkcijas, piena dziedzeru audzēji. Visas šīs problēmas ir likvidējamas tikai operatīvā ceļā. Daudzos pētījumos ir apstiprinājies, ka kuces, kuras ir sterilizētas līdz pirmajai meklēšanās reizei, nekad neslimo ar piena dziedzeru audzējiem. Manuprāt, būtu daudz labāk, ja jums nebūtu jāuztraucas par to, vai vecs dzīvnieks pārcietīs narkozi un vai izveseļosies pēc smaga iekaisuma, vai nē. Vēl tikai pēdējais. Kāds ir ieteicamais sterilizācijas laiks? Jauniem dzīvniekiem es to ieteiktu veikt līdz pirmajai meklēšanās reizei. (...)"  

Mēs vairāk sākām piedomāt pie tā, ka Džulīte mocās no tā, ka nevar apmierināt savus dabas dotos instinktus. Viņa mocījās un jutās nelaimīga. Nemelošu, arī mums ienāca prātā doma par to, cik vienreizēji kucēni Džulītei varētu būt! Cik tie būtu skaisti, jauki un mīļi! Bet suņiem tas nav tā kā kaķiem, kuri savus mazuļus var uzaudzināt bez cilvēku uzraudzības (visu mūžu man ir bijuši kaķi, esmu redzējusi, cik vienkārši viņiem tas notiek, tādēļ, iespējams, biju iedomājusies, ka suņiem ir tieši tāpat). Pirmkārt, ir nopietni jāapsver partnera izvēle, ar kuru visbiežāk nodarbojas profesionāli suņu audzētāji un kinologi, kā arī kucītei jāveic visas nepieciešamās veselības pārbaudes. Tad seko divu mēnešu ilga grūtniecība, kuras laikā kucītei vajadzētu atrasties pastiprinātā uzraudzībā, pēc tam – pats sarežģītākais dzemdības un kucēnu audzināšana. Un visbeidzot – jaunu māju atrašana kucēniem! Tas viss ir ļoti liels un atbildīgs darbs, par ko es pat necentīšos sīkāk spriest... Ļausim to darīt audzētājiem, kas ir profesionāļi! Bet ne par to ir šis stāsts...

Tā nu pienāca kārtējā Džulītes meklēšanās. Vienmēr šajās dienās īpaši piedomājām pie tā, lai neviens suns viņai negaidīti netiktu klāt, bet... Gadījās... Šoreiz varētu mūs (saimniekus) nosodīt par bezatbildību, taču tādēļ jau rakstu, ka gadīties var jebkuram. 

Gājām uz veikalu kā ierasts - atstājot Džulīti pie veikala, pat īpaši nepiedomājot, jo - kas gan varētu notikt, uz dažām minūtītēm ieskrienot veikalā?! Bet, iznākot no veikala... Šoks! Garām skrienošais krancītis jau dara savu! Vai tas būtu bijis ar sekām (kucēniem) tā arī nekad neuzzināsim, jo beidzot spērām šo izšķirošo soli. Nekavējoties sazvanīju vetārstu, lai uzzinātu, kā šādā situācijā pareizāk rīkoties. Viņš teica, ka bez problēmām varam vest sterilizēt sunīti. Sagaidījām, kad Džulītei beidzās meklēšanās, pierakstījām uz sterelizācijas operāciju...

Šobrīt Džulīte vēl atkopjas pēc operācijas, bet viņa ir tikpat dzīvespriecīga un mīļa, kā iepriekš... Manuprāt, operācija ir bijis pareizākais solis šajā situācijā.

Ceru, ka arī citiem suņu (īpaši jau kucīšu) saimniekiem šis stāstiņš liks kaut  nedaudz aizdomāties, jo, lai vai kā mēs sargātu savus mīluļus, tomēr 100% to nevaram garantēt. Tāpat iespējamās olnīcu un dzemdes problēmas... Ne vienmēr suņa grūtniecība var noritēt gludi, ne vienmēr dzemdības var noritēt veiksmīgi, ja ar to nodarbojas neprofesionālis. Tas ir lieks risks! Un kāda garantija, ka varēs visiem kucēniem atrast labus saimniekus? Mums taču rūp mūsu mīluļu liktenis, vai ne? 

Šobrīd apsveram domu par otra taksīša iegādi, tā kā Džulīte tagad ir sterilizēta, tad otrs suņuks var būt arī puika... Kas zin, varbūt nākamais mūsu stāstiņš būs par Džulītes piedzīvojumiem kopā ar jauno draugu!

Novēlam Jums visiem veselību, dzīvesprieku un izturību! Mēs mīlam savus mīluļus, tādēļ novēlēsim viņiem pašu labāko!


    © Takšu portāls, Anno 2009