Kā kļūt par čempionu? 

Daudzi uzskata, ka, nopērkot kucēnu ar ciltsrakstiem – tā jau vien ir garantija tam, ka suns izaugs un noteikti kļūs par izstāžu čempionu. Taču tas tā nebūt nav. Neviens audzētājs nevar 100% garantēt, ka tā notiks, jo ne jau no viņa ir atkarīgs, kā konkrētais kucēns tiks audzināts, skolots un gatavots izstādēm. Audzētājs var tikai prognozēt un norādīt, kurš kucēns metienā ir perspektīvāks izstādēm (ņemot vērā kucēna eksterjeru un raksturu) un kurš – mazāk perspektīvs. Taču arī tas nav noteicošais. Galvenais ir – cik saimnieks pats būs gatavs ieguldīt darbu, laiku un naudu, lai suni izaudzinātu par labu izstāžu suni.

Visa pamatā ir kucēna socializēšana jau no pirmās dienas, kad tas ienāk jūsu mājās. Izstāžu sunim jābūt komunikablam, draudzīgam, ar stabilu nervu sistēmu apveltītam sunim. Suns nedrīkst būt agresīvs, bailīgs un par sevi nepārliecināts. Tāpēc vēlams, lai kucēns kontaktētos ar cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, apmeklētu sabiedriskas pastaigu vietas, nebaidītos no trokšņiem u. c. parādībām. Vairāk par suņa socializāciju lasiet ŠEIT.

Kūpers mūsu ģimenē ienāca 4 mēnešu vecumā. Sākumā bija kluss, mierīgs un nedaudz bailīgs kucēns, taču pēc nepilna mēneša mums radās problēma – viņš bija jau paaudzies, sāka sevi apzināties kā SUNS un sāka apriet gandrīz katru garāmgājēju pilnīgi bez jebkāda iemesla. Apzinājos, ka pēc mēneša mums gaidāma pirmā izstāde un šāda uzvedībā izstādē ir nepieļaujama.

Pirmā nodarbība mums abiem. Kūperam 4 mēneši

Sākām aktīvi suni socializēt. Ja iepriekš ar kucēnu centos pastaigāties pa nomaļākām vietām, tad tagad gāju tieši tur, kur vairāk cilvēku, kur bija lielāka iespēja satikt citus suņus. Braucām staigāt uz Mežaparku, kur parasti vasarā apgrozās ļoti daudz cilvēku. Sākām apmeklēt suņu skolu, lai kucēns pierastu pie citiem sugas brāļiem. Pēc nodarbībām suņi tika palaisti vaļā un varēja izdauzīties savā starpā. Tā Kūperam bija ļoti laba socializācija. Pēc aptuveni 2-ām nedēļām problēma ar svešinieku apriešanu bija izzudusi. 

Ja ne katru dienu, tad katru otro noteikti mājās trenējām izstādes stāju – gan uz zemes, gan uz galda (takšus un daudzus citus mazo šķirņu suņus eksperts izstādē vērtē arī, suni uzliekot uz galda). Stāvēt uz galda noteikti jātrenē regulāri, jo daudziem suņiem izstādē tieši stāvēšana uz galda liekas visai nepatīkams process, jo ir bailes no augstuma. Un nolikt bailīgu suni izstāžu stājā augstāk kā metru virs zemes, ir praktiski neiespējami, jo suns tik un tā nestāvēs – centīsies nogulties, apsēsties vai vēl ļaunāk – nolēkt zemē. Tāpēc ir ļoti būtiski suni savlaicīgi sagatavot šim procesam.

Ikdienas treniņš mājās. Kūperam 5 mēneši

Ar Kūperu problēmas šajā ziņā nebija – uz galda viņš vienmēr juties stabili un stāvējis pārliecinoši – gluži kā statuja, ļaujot ekspertam sevi apskatīt un aptaustīt.

Otrs būtiskais aspekts ir – iemācīt sunim iet pie izstāžu pavadiņas. Kā arī – pašam jāiemācās pielāgoties sunim un viņa temperamentam, lai parādītu suni skaisti kustībā, – lai suns neietu pārāk lēni vai, gluži pretēji – ejot neaulekšotu. Arī šeit pamatā visam ir elementārā paklausība jeb – iešana blakus un komanda „stāvi”.

Kūpers pēc savas pirmās izstādes, vecums 6 mēneši. Arī man šī bija "pirmā" izstāde

Kad ir apgūti galvenie suņa izstādīšanas pamatelementi, tālākie panākumi bieži vien ir atkarīgi no VEIKSMES. Zinošs eksperts, protams, augstāk novērtēs to suni, kam būs teicams eksterjers, labs temperaments, skaistas kustības un laba uzvedība. Neapšaubāmi tiek vērtēts arī tas, kā hendlers (cilvēks, kurš izstāda suni) suni parādīs ringā. Ir eksperti, kas suņus vērtē tikai pēc priekšā uzrakstītā standarta, neņemot vērā daudzas citas būtiskas lietas. Tāpēc – ejot ringā, tu nekad nezini, kāds rezultāts būs šoreiz – reizēm suņi, kas labi sevi parāda ringā un arī pēc eksterjera ir labāki par citiem – netiek novērtēti kā labākie, turpretim suns ar būtiskiem trūkumiem var iegūt 1. vietu un otrādi. Tāpēc, manā uztverē, liela nozīme ir apstākļu sakritībai jeb veiksmei.

Pirmā skaistā uzvara Valmierā Kūperam 9 mēneši. Pirmo reizi startējam junioru klasē un Kūpers tika atzīts par labāko izstādes taksi

Protams – iesaku pēc pieredzes – „akli” nerakstīties pie visiem izstāžu ekspertiem (tiesnešiem, kas vērtē suņus) pēc kārtas. Ekspertīze ir ļoti subjektīva lieta, respektīvi – arī katra eksperta viedoklis ir subjektīvs. Vienam patīk „smalkāki” suņi, citam – masīvāki, viens vairāk vērtēs kustības, citam svarīgākā būs suņa muguras līnija. Ar to es gribēju pateikt, ka pirms rakstīties uz kādu izstādi pie kāda konkrēta eksperta – der ievākt ziņas par viņu no pieredzējušiem kinologiem un suņu saimniekiem, kuri izstādes apmeklē jau vairākus gadus – lai uzzinātu, kāda tipa suņi vairāk patīk konkrētajam ekspertam. Jo gadās, ka kāds konkrēts eksperts uz Latviju brauc atkārtoti un ir jau šeit „pazīstams”. Visbiežāk, protams, uz izstādēm tiek aicināti eksperti, kas šeit nav tiesājuši, lai būtu interese pie viņiem aiziet un uzzināt viņu viedokli par savu suni.

Pēc izstādes Lietuvā (Plungē) Kūpers noslēdza Lietuvas čempionu

Kā jau minēju – izstādes ir ļoti subjektīva lieta un izstādes vērtējums jūsu sunim nav jāuztver kā personīgs apvainojums – ja gadījumā tas ir negatīvs vai arī suns nav ticis pie izstāžu godalgām. Ir gadījumi, kad izstādes notiek 2 dienas pēc kārtas – pirmajā dienā suns tiek ierindots pēdējā vietā, bet nākamajā dienā – pie cita eksperta – suns tiek novērtēts kā labākais šķirnes pārstāvis.

Tā ir laimes spēle! Bet ir cilvēki, kas ļoti pārdzīvo un ar pirmajām neveiksmēm "met plinti krūmos”... 

Ticiet vai nē, bet arī Kūperam – viņa 2 pirmajās izstādēs (kuras notika vienā dienā) bija sekojoši rezultāti: Ogres specializētajā takšu izstādē saņēma atzīmi „teicami” – perspektīvs kucēns, taču pusstundu vēlāk, turpat Ogres nacionālajā izstādē saņēma „zilo lentīti” jeb atzīmi – „ļoti labi”, kas jau skaitās daudz zemāks vērtējums.

Noslēdzot gan Igaunijas, gan Baltijas čempionu pērn Igaunijā (Tartu) Kūpers tika atzīts par izstādes labāko taksi

Taču tas nebūt nebija iemesls, lai tās būtu Kūpera pirmās un pēdējās izstādes... Ar to tikai viss sākās – treniņi, treniņi un vēlreiz treniņi. Protams, liels paldies jāsaka Ogres kinoloģiskā kluba "Takšu sekcijas" kinologiem, kas deva vērtīgus padomus un ieteikumus Kūpera apmācībā un sagatavošanā. Apmeklējām gan kluba nodarbības, gan daudz trenējāmies paši mājās. Mācījās gan suns, gan es – arī man šī bija jauna pasaule, arī es izstāžu lietas apguvu "no nulles".

Un, saprotams, ieguldītais darbs nesa augļus un viss iecerētais tika sasniegts – Kūpers kļuva par Latvijas Juniorčempionu, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltijas čempionu, kā arī visbeidzot  par Starptautisko jeb Interčempionu.

Gandarījums ir vēl lielāks, jo visu esam sasnieguši kopā – strādājot komandā jau no pirmās dienas... Kopā ir piedzīvotas gan neveiksmes, gan arī prieka pilni brīži un skaistas uzvaras.

Priekš manis mans suns tāpat ir pats labākais, skaistākais un gudrākais, lai arī kādu novērtējumu viņš saņemtu izstādē... Izstādes ir tikai pavisam neliela mūsu dzīves daļa un tām nebūt nav noteicošā loma. Kūpers arī ikdienā ir inteliģents, gudrs un izglītots suns, kas prot ne tikai stāvēt izstāžu ringā, bet viņam piemīt arī daudzas citas iemaņas un prasmes, kuras es vērtēju daudz augstāk par izstāžu sasniegumiem.

Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009