Viss par kucītes meklēšanos

Laiks, kad kucītēm sākas pirmā meklēšanās, var būt ļoti atšķirīgs. Parasti tā sākas aptuveni 9 mēnešu vecumā. Pirmās meklēšanās laika diapazons var būt 6–14 mēneši. Tomēr ir arī izņēmumi, kad meklēšanās var sākties tikai 24–30 mēnešu vecumā. Dzimumbriedums kucītēm iestājas, kad viņas sasniegušas aptuveni 80% no pieauguša suņa ķermeņa svara, tādēļ lielo šķirņu kucītēm meklēšanās sākas vēlāk. Meklēšanās parasti ilgst 2–3 nedēļas.

Foto: Zane Pallo-Mangale

Parasti starp katru meklēšanos ir 6–7 mēnešu intervāls. Piemēram, basendži šķirnes kucītēm starpmeklēšanās intervāls ir 12 mēneši, savukārt vācu aitu suņu dāmām meklēšanās var būt arī ik pēc 4–4,5 mēnešiem. Meklēšanās var būt arī neregulāra, kas saistīts ar stresu, apstākļu maiņu vai veselības problēmām. Kucēm, kas ir vecākas par 7 gadiem, var novērot garākus intervālus starp meklēšanos, mazāku kucēnu skaitu metienos, kuriem biežāk novēro dažādus iedzimtus defektus, kā arī visbiežāk ir apgrūtinātas dzemdības.

Lai precīzāk noteiktu kucītes "auglīgās dienas", ir jāizprot kucīšu dzimumcikla pamati. Dzimumciklā izšķir 4 fāzes:

Proestrus jeb pirmsmeklēšanās fāze (ilgst aptuveni 10 dienas). Novēro maksts lūpu pietūkumu un apsārtumu, asiņainus izdalījumus no maksts, izmainās kuces uzvedība (var mukt prom no mājām), var novērot urīna nesaturēšanu. Šajā fāzē kuce vēl neļauj sunim sevi aplekt.

Estrus jeb meklēšanās fāze (ilgst aptuveni 10 dienas). Kuce stāv ar nedaudz izliektu muguru, virza asti uz sāniem un ļauj sunim sevi aplekt. Šajā fāzē notiek ovulācija.

Kucītes maksts lūpas anestrus fāzē (pa kreisi) un proestrus/estrus fāzē (pa labi)

Diestrus (luteālā fāze) jeb pēcmeklēšanās fāze (ilgst aptuveni 60 dienas). Periods, kad kuce ir/nav grūsna pēc meklēšanās. Šajā laikā var novērot arī viltus grūsnību (plašāka informācija atrodama rakstā "Viltus grūsnība").

Anestrus jeb nemeklēšanās fāze (ilgst aptuveni 4,5 mēnešus). Šajā laikā kucei nav seksuālās aktivitātes. Optimālo pārošanas laiku noteikt ir diezgan grūti, jo tas var variēt starp atsevišķiem indivīdiem. Parasti kuci pāro starp 9. un 14. dienu pēc pirmsmeklēšanās (proestrus) pazīmju sākšanās. Kuce var palikt grūsna tikai, ja ir notikusi ovulācija. Ovulācija vidēji novērojama 12. dienā pēc proestrus fāzes sākšanās. Tomēr šis laiks ir ļoti individuāls gan vienas šķirnes kucīšu starpā, gan arī konkrētai kucei katrā meklēšanās laikā. Ovulācija normāli var notikt arī 25 dienas pēc pazīmju sākšanās un arī jau 5. dienā.

Klīnikā ovulāciju var noteikt pēc asins plazmas progesterona koncentrācijas, maksts gļotādas šūnu mikroskopijas un vaginoskopijas. Sperma kucītes dzimumceļos spēj izdzīvot līdz pat 7 dienām. Ovulācijas aptuveno laiku var noteikt, regulāri apskatot kucītes maksts lūpas. Dažas dienas pirms ovulācijas estrogēna koncentrācija asinīs strauji nokrītas un pieaug progesterona koncentrācija. Šajā periodā samazināsies maksts pietūkums. Ovulācija parasti notiek 2 dienas vēlāk, un kucīte jāpāro 3 dienas pēc ovulācijas.

Vēl var pavērot kucītes uzvedību. Divas dienas pirms ovulācijas viņa ļauj sunim sevi aplekt, tādēļ kuci vajadzētu pārot 3–4 dienas pēc šo pazīmju sākšanās.

Ovulāciju var noteikt arī pēc hormonu līmeņa asinīs (estrogēns, luteinizējošais hormons un progesterons). Visbiežāk nosaka tieši progesterona līmeni, veicot progesterona testu veterinārajā klīnikā. Progesterons sāk strauji palielināties 2 dienas pirms ovulācijas. Lai precīzāk noteiktu tā straujo paaugstināšanās dienu, progesterona līmeni jānoska katru otro/trešo dienu.

Augstāko auglības pakāpi kuce sasniedz aptuveni 2 gadu vecumā, un parasti šis auglības līmenis saglabājas līdz 6–7 gadu vecumam. Šajā periodā kuce var dzemdēt pēc katras veiksmīgas apaugļošanās katrā meklēšanās periodā, tomēr ieteicams kuci pārot ne biežāk kā katrā otrajā meklēšanās reizē. Vecākām kucītēm samazinās iespējamība palikt grūsnām un samazinās arī piedzimušo kucēnu skaits. Stāvoklis, kas līdzīgs sieviešu menopauzei (olnīcas pārtrauc savas funkcijas) kucēm ir sastopams ļoti reti.

Lai arī vidēji pubertāte kucei iestājas līdz 9 mēnešu vecumam, pastāv lielas atšķirības starp dažādām suņu šķirnēm. Jāsāk uztraukties, ja kucei meklēšanās nav sākusies līdz 24 mēnešu vecumam, vai, ja meklēšanās nav novērota 12 mēnešus pēc iepriekšējās meklēšanās, izņemot atsevišķas suņu šķirnes. Piemēram, greihaundiem pubertāte var neiestāties līdz 3 vai pat 4 gadu vecumam, kā arī šīs šķirnes kucītēm meklēšanās bieži norit ar maz izteiktām pazīmēm.

Foto: Everita Pāne

Ja kucīte ir ļoti tīrīga un tuvumā nav suns, kas varētu izrādīt par viņu interesi, pirmo meklēšanos saimnieki var arī nepamanīt. To sauc par "kluso" meklēšanos. Vizuāli var arī ne izteikti piebriest maksts lūpas un piena dziedzeri.

Visbiežāk pubertāte var iestāties vēlāk vai neiestāties vispār sekojošos gadījumos:

• dzīvnieks augšanas periodā nav saņēmis kvalitatīvu barību;
• samazināts ķermeņa svars, neatbilstoša ķermeņa kondīcija;
• kucei novēro kādu hronisku saslimšanu;
• ģenētisku hromosomālu kļūdu dēļ. Kucei var būt mazāka izmēra kaunuma lūpas, tās var vairāk līdzināties prepūcijam, var novērot palielinātu klitoru. Var arī nebūt attīstījušās olnīcas;
• primārāras endokrinoloģiskas problēmas, piemēram, hipotireoidisms (samazināta vairogdziedzera hormonu sekrēcija), hiperadrenokorticisms (palielināta virsnieru hormonu sekrēcija);
• olnīcu cistas, audzēji.

Priekšmeklēšanās (proestrus) fāzē suņi kucei sāk pievērst pastiprinātu uzmanību, bet kuce kļūst rotaļīgāka, taču neļauj sunim sevi aplekt. Ja suns tuvojas, kuce sāk rūkt, kost, mūk prom, iespiež asti starp kājām, tādējādi aizsedzot maksti. Kuce var būt nervozāka nekā parasti. Nākamajā – priekšmeklēšanās fāzē šī uzvedība izmainās. Kuce pati meklē suņus, taču aplekšanu vēl aizvien nepieļauj, pieplokot pie zemes vai griežoties prom no suņa. Savukārt, estrus jeb meklēšanās fāzē kuce stāv nekustīgi, atvirza asti uz sāniem, var arī izliekt muguru un ļauj sunim sevi aplekt. Proestrus un estrus laikā kucei apetīte var samazināties vai gluži pretēji – palielināties, var vairāk dzert un biežāk urinēt.

Atbildot uz jautājumu – vai kucei obligāti vismaz reizi mūžā būtu jādzemdē, es teiktu, ka nē. Nav zinātniska pamatojuma, kādēļ to vajadzētu darīt. Pastāv uzskats, ka, dzemdējot, kucei izveidojas mātes instinkts, bet tas ir tikai uz īsu brīdi – kucēnu zīdīšanas periodā. Ja nav vēlami pēcnācēji, tad visieteicamākais būtu kucīti kastrēt. Tas pasargās no nevēlamām grūsnībām, slimībām, piemēram, dzemdes iekaisuma (piometras) un traucējumiem hormonālajā sistēmā, kas var novest pie viltus grūsnībām. Ja kastrācija nav ieteicama veselības stāvokļa dēļ, piemēram, smagas sirds mazspējas dēļ, kad narkoze var radīt draudus dzīvībai, ir iespējams izmantot hormonālos preparātus meklēšanās pārtraukšanai.

Veterinārārste Sintija Gorodko