 |
ZIEMASSVĒTKU SUŅI Autors: Viljams Brūss Kamerons Izdevniecība: Zvaigzne ABC Izdošanas gads: 2013 Lappušu skaits: 288 ISBN: 978-9934-0-4051-1 |
Ar prieku izlasīju nu jau manis iemīļotā rakstnieka Viljama Brūsa Kamerona kārtējo grāmatu par suņa un cilvēka savstarpējām attiecībām un mīlestību.
Stāsta galveno varoni nesen pametusi mīļotā sieviete. Tā nu viņš dzīvo diezgan vientuļu un vienmuļu dzīvi kalna namiņā līdz brīdim, kad kaimiņš lūdz uz kādu laiciņu pieskatīt savas draudzenes suni. Tā kā suņa Džošam nekad agrāk nav bijis, sākumā viņš kategoriski nevēlas piekrist kaimiņa lūgumam, līdz atklāsmei, ieskatoties suņa acīs...
„Nē, Džošs grasījās pateikt. Nē, es tev neizpalīdzēšu. Taisies, ka tiec no manas teritorijas. Taču, pirms sāka runāt, viņš neviļus pameta skatienu uz suni, un tas, ko viņš ieraudzīja suņa acīs, lika apdomāties. Viņš piepeši visu ieraudzīja no Lūsa perspektīvas. Viņa saimniece bija prom, un tas suņa saprašanai nebija aptverams.”
Kā vēlāk atklājas nabaga dzīvnieks nav Lūss, bet gan kucīte Lūsija, kurai kuru katru dienu gaidāmi kucēni. Džošu, maigi izsakoties, pārņem panika, taču gala rezultātā viņš kucīti nogādā klīnikā, kur diemžēl kucēni piedzimst nedzīvi. Vērtīgs ir vetārsta teiktais, ko var attiecināt arī uz dažu labu Latvijas lielveikalos nopērkamo suņu barību:
„[..] Nu, kucēni var nomirt no daudz kā, bet vienmēr pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir slikta barība. Tas, ko jums iedeva kaimiņš, droši vien ir iesaiņots krāsainā maisiņā, un, godīgi sakot, ja jūs izmestu saturu un izbarotu sunim maisiņu, nebūtu nekādas atšķirības.”
Atgriežoties no klīnikas, Džošs pamana, ka viņa automašīnas bagāžniekā atrodas liela kaste, kuru visticamāk kāds tur ielicis, kamēr viņš ar Lūsiju bija klīnikā. Vēl lielāks ir pārsteigums un izbīlis, atverot kasti, kurā iekšā, cieši saspiedušies, guļ 5 tikko dzimuši un pārsaluši kucēniņi. Tā nu Džošs kļuva nu jau par veselu 6 suņu aizbildni un glābēju. Līdz ar kucēnu ienākšanu mājās Džošam pavērās logs uz pavisam jaunu un brīnumainu pasauli.
„Kāpēc neviens viņam nebija to pastāstījis – šo patiesību par suņiem? Ka suns katru mirkli padarīja svarīgāku, visu labāko, kas dienā noticis, it kā iznesa virspusē.”
Jo ilgāk iepriekš skeptiskais Džošs bija kopā ar Lūsiju, jo biežāk viņš atskārta, ko suns spēj dot cilvēkam, esot blakus:
„[..] Plati smaidot, viņš iegāja virtuvē, un Lūsija sekoja, neprotestēdama pret spēles beigšanu. Tāda viņa bija: labprāt pieņēma visu, kas nāca, – gan to, ka Raiens viņu pamet, gan to, ka viņai uzgrūž veselu kasti ar kucēniem. Viņi bija komanda – Džošs juta, ka no visiem, kas viņam dzīvē ir rūpējuši, Lūsija bija vienīgā, uz kuru varēja paļauties, ka viņa paliks blakus.”
Ar šo jauno pieredzi, audzinot kucēnus, notiek pārmaiņas arī Džoša privātajā dzīvē. Sazinoties ar vietējo dzīvnieku patversmi, lai saprastu, ko tālāk darīt ar pamestajiem kucēniem, viņš iepazīstas ar Keriju, kura liek viņa sirdij sisties straujāk. Savukārt Kerija ir tā, kas nereti Džošu nostāda uz pareizā ceļa un palīdz pieņemt pareizos lēmumus. Arī brīdī, kad Džošam ir grūti atvadīties no paša izaudzētajiem kucēniem un samierināties ar domu, ka viņam kucēni tagad jāatdod jaunajiem saimniekiem, Kerija ir tā, kas ir blakus un uzmundrina ar brīnišķīgu atziņu:
„Viņi ir mūsu labākie draugi, bet mums ir tikai desmitgade, varbūt desmitgade ar pusi, un tad viņu vairs nav. [..] Bet, klausies, es tiešām, tiešām ticu, ka viena no mācībām, ko, tik intensīvi mūs mīlot šajā īsajā laika posmā, suņi liek mums apgūt, ir dzīves svinēšana, kamēr mums tā ir.”
Puiša kautrības un neizlēmības dēļ bieži vien starp viņu un Keriju rodas dažādas neveiklas situācijas un pārpratumi. Taču suņi ir tie, kas abus satuvina līdz brīdim, kad Džošs saprot, cik Kerija viņam ir svarīga:
„Es esmu kā Kodijs – ne vienmēr saskatu pat to, kas atrodas tieši manā priekšā. [..] Tu man palīdzi atrast ceļu pasaulē.”
Everita Pāne
Viljams Brūss Kamerons (W. Bruce Cameron) dzimis 1960. gadā Mičiganā ASV. Šobrīd viņš ir ļoti populārs humoristisku romānu un stāstu rakstnieks, aktīvs blogeris. Autora mājaslapa: www.brucecameron.com
