SUŅA CEĻOJUMS Autors: Viljams Brūss Kamerons Izdevniecība: Zvaigzne ABC Izdošanas gads: 2013 Lappušu skaits: 336 ISBN: 978-9934-0-3573-9 CENA

„Suņa ceļojums” ir turpinājums pērn izdotajai grāmatai „Suņa dzīves jēga”, kuras galvenais varonis – suns Draudziņš, kas ir īsts sargeņģelis saviem īpašajiem cilvēkiem, izdzīvo viņu dzīves un likteņus. Šis ir stāsts par suņa bezgalīgo mīlestību, pieķeršanos un savas dzīves (pat vairāku!) ziedošanu cilvēkiem, kuri nereti nodod, sāpina, pamet... Stāsts par nepārtrūkstošo mīlestības saiti pat pēc saimnieka nāves.

„Šī bija otrā vasara bez Ētana. Kad viņš nomira, es piedzīvoju asākās no visām izjustajām sāpēm. Tagad tās bija mazinājušās un vairāk līdzinājās vēdergraizēm, tomēr joprojām tās pastāvīgi jutu. Tās remdēja vienīgi miegs – kad gulēju, Ētans skrēja kopā ar mani sapņos.”

Suņa dzīve bija piepildīta līdz pat pēdējām viņa dzīves minūtēm. Viņš mīlēja un bija mīlēts. Tā bija viņa dzīves augstākā jēga. Sunim likās, ka viņa misija ir izpildīta un viņš var mierīgi „aiziet”, taču, kā vēlāk izrādījās – pārdzimstot – viņu jau gaidīja jauns uzdevums.

„Kad sajutu sīko dzēlienu starp Dakteres Debas pirkstiem, no Hannas joprojām plūda mīlestība. Sāpes kājā pazuda gandrīz acumirklī. Mani piepildīja miers – brīnišķīgs, silts, patīkams miera vilnis, kas turēja manu svaru kā dīķa ūdens. Hannas roku pieskāriens pamazām zuda, un, laizdamies projām pa straumi, es jutos patiesi laimīgs.”

Jau ar pirmo apziņu, no jauna ieraugot saules gaismu, suns saprot, ka ir vajadzīgs viņa mīļotā, aizsaulē aizgājušā saimnieka Ētana mazmeitai, lai iepriecinātu, atbalstītu un sargātu viņu visās dzīves gaitās.

„Sīdžeja mani apskāva, un es sajutu, ka viņas skumjas nedaudz atkāpjas. Palīdzēt Sīdžejai būt mazāk skumjai bija viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem.”

Grāmata sevī ietver ne vien aizkustinošu stāstu, bet arī populārzinātnisku informāciju par suņiem. Gan par viņu nepārspējamo ožu, ar kuras palīdzību suns spēj atklāt pat vēža slimniekus, bet, apostot cilvēka apģērbu – „nolasīt”, ar ko kopā viņš bijis, kādus suņus saticis un ko ēdis vakariņās, gan arī fantastisko spēju – sajust. Sajust cilvēka emocijas – vai viņš ir noskumis, nobijies, dusmīgs vai gluži pretēji – laimīgs. Sajust un būt līdzās gan priecīgos dzīves brīžos, gan bezcerīgās situācijās. Atrasties vienalga kur, galvenais – būt kopā ar savu saimnieku. Jo cilvēkam vajag suni.

„Apgriezos un saritinājos pie viņas, un, slīdot miegā, viņas mīlestība plūda manī un mana mīlestība plūda viņā. Tas bija vairāk nekā vienkārši sargāt kādu uzticības dēļ – es mīlēju Sīdžeju, mīlēju viņu tik pilnīgi un galīgi, cik vien suns var mīlēt cilvēku.”

Šajā stāstā atrodamas daudzas patiesas suņa dzīves atziņas, ļaujot ielūkoties viņa dvēselē un paraudzīties uz lietām no suņa skatupunkta:

„Es tik ļoti gribēju, lai viņa izjūt to laimi, ko jutu ikreiz, kad saskārāmies, taču cilvēki ir daudz sarežģītākas radības par suņiem. Mēs tos allaž priekpilni mīlam, bet reizēm tie niknojas uz mums – kā tad, kad sagrauzu bēdīgās kurpes.”

„Reizēm cilvēki noliek suņiem šķīvi, ko nolaizīt, bet lielākoties viņi to aizmirst izdarīt.”

„Suns staigājot gandrīz vienmēr iet blakus cilvēkam. Tas ir tikai viens no daudzajiem veidiem, kuros suņi ir labāki mājdzīvnieki par kaķiem.”

„Es paluncināju asti, izdzirdot slavējošās balss intonācijas. Cilvēki tādi ir – viņi var runāt un runāt, nekad tā arī nepasakot „labs suns”, bet tas ir tas, ko viņi cenšas pateikt.”

„Daži cilvēki vienkārši nenovērtē to, ka tuvumā ir suns. Skumji iedomāties, ka ir tādi cilvēki. Zināju, ka Glorija ir tāda – tāpēc viņa nekad nespēja būt patiesi laimīga.”

Izlasot grāmatu, pārņem plašs emociju spektrs, kas liek aizdomāties par cilvēka dzīves jēgu. Kāda tā ir?

Everita Pāne

Viljams Brūss Kamerons (W. Bruce Cameron) dzimis 1960. gadā Mičiganā ASV. Šobrīd viņš ir ļoti populārs humoristisku romānu un stāstu rakstnieks, aktīvs blogeris. Autora mājaslapa: www.brucecameron.com