SARUNA SUŅU VALODĀ Autors: Džena Fennela Izdevniecība: Zvaigzne ABC Izdošanas gads: 2014 Lappušu skaits: 224 ISBN: 978-9934-0-4120-4 CENA

Mani kā ilggadēju suņu saimnieci vienmēr saistījušas inovatīvas un pozitīvas suņu audzināšanas un apmācības metodes, kuras ne tuvu nelīdzinās Padomju laikā piekoptajām, kad vēlamais rezultāts no suņa tika panākts ar agresiju – balss pacelšanu, fiziska spēka pielietošanu, suņa raustīšanu un pat iekaustīšanu, ja tas nepakļaujas (pareizāk būtu teikt – nesaprot, ko saimnieks no viņa vēlas).

Ir liels prieks, kā šī grāmata nonākusi arī līdz Latvijas grāmatu plauktiem, jo tā ir patiešām lielisks un vērtīgs britu suņu audzētājas Dženas Fennelas daudzu gadu uzkrātās pieredzes apkopojums. Iedvesmojusies no zirgu vārdotāja Montija Robertsa metodēm, grāmatas autore ir palīdzējusi vairākiem simtiem cilvēku tikt galā ar dažādām suņu uzvedības problēmām, gūstot plašu atzinību un popularitāti daudzviet pasaulē.

Varu tikai piekrist autores teiktajam: „Lai nodibinātu tuvas attiecības ar mūsu četrkājainajiem draugiem, mums jāapgūst viņu valoda, un šim nolūkam vajadzīgs atvērts prāts un cieņa pret suni. Cilvēks, kas uzskata suni par zemāku būtni, neko nepanāks; suni vajag cienīt un pieņemt tādu, kāds viņš ir.”

Iegādājoties otru suni un vērojot viņu savstarpējās attiecības un komunikāciju, jau pirmajās dienās sapratu, ka divi suņi – tas jau ir bars, kas dzīvo pēc savu senču – vilku bara likumiem. Suņi sāk dalīt gan teritoriju, gan ietekmes sfēras, mēģinot dominēt viens pār otru, līdz brīdim, kad viens padodas, pieņemot un atzīstot otru par bara līderi. Taču, laikam ejot, šīs lomas var mainīties, kad, piemēram, kucēns sākotnēji pakļāvies vecākajam sunim, taču pieaugot, „izkarojis” savas līdera pozīcijas.

„Mēs uzskatām suņus par mājas mīluļiem, bet viņi joprojām dzīvo pēc vilku bara principiem organizētā grupā, kurā viņiem ir noteikta vieta un funkcijas. Nav svarīgi, vai šo „baru” veido tikai suns un tā saimnieks vai liela cilvēku un dzīvnieku saime, – suns jebkurā gadījumā uzskata sevi par daļu no kopienas ar stingri noteiktu hierarhiju. Vēl vairāk – gandrīz visas suņu uzvedības problēmas sakņojas pārliecībā, ka tieši viņi – nevis mēs, viņu saimnieki, – ir šo grupu līderi.”

Visā pasaulē suņu saimniekiem ikdienas nākas saskarties ar visdažādākajām suņu uzvedības problēmām – agresiju, šķiršanās stresu – kad suns baidās palikt viens mājās, gaudo un posta saimnieka iedzīvi, nokārtošanos mājās un daudzām citām problēmām. Taču – lai arī kādas tās būtu, autore vienmēr iesaka sākt ar Draudzīgās saiknes (Amichien bonding) nodibināšanu. Jo tikai tad, kad sunim būs norādīta viņa vieta „barā”, saimnieks un suns varēs dzīvot patīkamu un harmonisku dzīvi, kas balstīta uz abpusēju sapratni un sadarbību.

Amichien bonding (Draudzīgā saikne) ir Dženas Fennelas suņu apmācības metodes nosaukums, kas veidots no franču vārdiem „ami” („draugs”) un „chien” („suns”). Draudzīgā saikne ir vienkārša, inteliģenta un ļoti iedarbīga apmācības metode, kuras pirmā prasība ir nodibināt pareizo hierarhiju mājas dzīvē, palīdzot suņa saimniekam kļūt par barvedi.

Strādājot ar dažādu šķirņu suņiem un risinot dažādas uzvedības problēmas, autore savas idejas apvienojusi metodē, kuras pamatprincipi izklāstīti šajā grāmatā. Metodes attīstība, tāpat kā cilvēka attiecības ar suni, ir nebeidzams process: „Cilvēki bieži dēvē mani par ekspertu, bet es vienmēr saku, ka eskperts ir pats suns, es tikai esmu iemācījusies to uzklausīt un nu varu nodot tālāk iegūtās zināšanas.”

Mācīsimies ieklausīties savos suņos!

Everita Pāne