Labās manieres pie galda

Izdzirdot šo tēmu, droši vien daudziem takšu saimniekiem gribas pasmaidīt... Cik nav dzirdēti gadījumi, kad taksis, saimniekiem neredzot, no galda nozadzis ēdienu. Ne mazāk izplatīta problēma ir ēdiena diedelēšana.

Patiesībā – viss ir atkarīgs no pašiem saimniekiem. Jau kopš pirmās dienas, kad kucēns ieradies jūsu mājās – nebarojiet un necienājiet viņu no sava galda un viņš nemaz nezinās, ko nozīmē diedelēt. Tāpat, aizejot no mājām, nevajag atstāt uz galda (vai jebkur citur – sunim pieejamā vietā) neko ēdamu, kā, piemēram, smaržojošas desmaizes vai cepumus, kas sunim var likt krist kārdinājumā – dodoties tās "nomedīt".

Der ielāgot:

  • Suns jābaro tikai no viņam paredzētajiem traukiem. Nedodiet sunim apēst savu pusdienu pārpalikumus vai izlaizīt jūsu šķīvi.
  • Ja arī uz jūsu galda stāv kāds cienasts, kas paredzēts sunim, nedodiet to pa taisno no galda, bet ielieciet viņa bļodiņā.
  • Neļaujiet suni cienāt no galda arī jūsu radiem un draugiem.
  • Sēžot pie galda, nekad neņemiet suni klēpī – vienreiz redzējis, kādi labumi atrodami uz galda un kaut ko nočiepis, suns to noteikti centīsies atkārtot.

Lai sunim izsalkuma dēļ nerastos interese, kas tad īsti atrodas uz jūsu galda, pirms paši vakariņojat, vispirms pabarojiet savu mīluli. Tad, nepievēršot sunim nekādu uzmanību, sēdieties pie galda. Ja suns, neizrādot padziļinātu interesi, guļ turpat virtuvē vai dzīvojas savā nodabā – tas ir ļoti apsveicami. Taču, ja suns neprot uzvesties laikā, kad sēdiet pie galda – uzbāžas jums un ar riešanu vai smilkstēšanu pieprasa, lai viņu cienājiet, ignorējiet viņu. Izliecieties, ka jūs viņu neredziet un nedzirdiet. Ja suns lec virsū, cenšoties ielēkt klēpī, neskatoties acīs, ar roku pagrūdiet zemē (žests – tavs kontakts tagad nav vēlams, ej prom). Mēģinot suni iespaidot ar vārdiem vai komandām, kas jau iepriekš izteiktas un pierādījušas to, ka suns neklausa (varbūt nav iemācīts tās saprast), nav nekādas jēgas. Tā tikai suns būs daļēji panācis savu, proti – jūsu uzmanību brīdī, kad jūs to nevēlaties.

Ja suns pēc jūsu nepārprotamajiem žestiem vēl aizvien nespēj nomierināties, viņam nepieciešams "taimauts" jeb pauze. Vislabāk tas darbojas, aizvedot suni uz citu telpu. Respektīvi – brīžos, kad jūs ēdat pie galda, suns neatrodas virtuvē. Pēc pāris šādām izolācijas reizēm, var atkal mēģināt suni laist virtuvē, taču – bez liekām emocijām, neuzkrītoši vērojot, ko dara suns. Lai suns mācītos neuzbāzīgi eksistēt jums līdzās, var netālu no ēdamgalda noklāt viņa sedziņu vai iekārtot "vietiņu", lai sunim ir sava teritorija, kur apmesties. Ielaižot suni virtuvē, viņam uzreiz jādod komanda "vietā!" – un jānorāda uz iepriekš sagatavoto guļvietu, uz kuras var nolikt arī kādu suņa rotaļlietu. Ja pēc īsa brīža suns pamet savu guļvietu, tad skaidrs ir viens – ka viņš vēl nav tam gatavs, proti, viņam nepieciešams vairāk laika un apmācības. Pirmkārt,  iemācoties un izprotot komandas – sēdi, guli, vietā! Ja suns šīs komandas nebūs apguvis, tad, loģiski, viņš nesapratīs, kas no viņa tiek prasīts un neklausīs. Tikmēr, kamēr suns apgūst elementāro paklausību, virtuvē viņam nav jāuzturas.

Risinot jebkuras uzvedības problēmas vai apmācot suni, ļoti svarīga ir konsekvence. Citādi rezultāta nebūs. Nevar vienā dienā ļaut sunim virtuvē "maisīties pa kājām", diedelēt no galda, bet jau nākamajā – likt nekustīgi gulēt vienā vietā. Jums ir jāapzinās, ko vēlaties no suņa panākt un jāstrādā pie tā, lai suns šos noteikumus saprot un ielāgo.

Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009