Labās manieres pie galda

Izdzirdot šo tēmu, droši vien daudziem takšu saimniekiem gribas pasmaidīt... Cik nav dzirdēti gadījumi, kad taksis, saimniekiem neredzot, no galda nozadzis ēdienu. Un tikai retais suņa saimnieks nav pieredzējis situāciju, kad lūdzošs acu pāris, ne reizi nenomirkšķinot, visu maltītes laiku lūkojas tev tieši sejā. Redzot šādu skatu, gadās, ka cilvēka sirds neiztur, un kāds kumoss nonāk arī suņa vēderā. Vēl jo vairāk svētku reizēs, kad mājās sabrauc viesi.

Taču, ja visi cienā suni no galda, gala rezultātā dzīvnieks ne vien turpinās diedelēt, bet arī var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, tiekot pie gremošanas traucējumiem, caurejas vai vemšanas. Tāpēc daudz prātīgāk būtu jau no pirmajām dienām, kad kucēns ierodies jūsu mājās, ievērot konsekvenci, nebarojot viņu no sava galda. Un suns, kurš ne reizi nav barots no galda, nemaz nezina, ko nozīmē diedelēt. Taču atliek kaut reizi pārkāpt šo robežu un sunim amats būs rokā. Arī, kad suns paliek viens mājās, nevajag atstāt uz galda (vai jebkur citur – sunim pieejamā vietā) neko ēdamu, kā, piemēram, smaržojošas desmaizes vai cepumus, kas suni varētu mudināt krist kārdinājumā, dodoties tās "nomedīt".

Ja suns neprot uzvesties laikā, kad ieturat maltīti, pirmais, ko variet darīt – turpat virtuvē vai ēdamistabā atnest un nolikt sunim guļvietu, liekot viņam palikt un gulēt „vietā” (tā ir elementārā paklausība, kas jāmāca). Šajā „vietā” sunim var nolikt kādu rotaļlietu vai iedot pagrauzt viņam domātu našķi. Ja esat beiguši vakariņot, un suns vēl aizvien atrodas savā vietā, par labu uzvedību viņš noteikti jāpaslavē, kā arī var atalgot ar kādu simbolisku kārumiņu (protams, ne no sava galda). Tas liks sunim saprast, ka laba uzvedība un sadarbība ar saimnieku atmaksājas.

Taču, ja suns neklausa, nepaliek savā vietā, bet tik un tā turpina sēdēt pie galda un pieprasīt, lai viņu cienā – bez jebkādas rāšanas vai sodīšanas aizvediet viņu prom uz citu telpu, aizverot virtuves durvis, tādējādi nedodot sunim iespēju diedelēt. Pēc kāda laika var mēģināt sunim dot otru iespēju – ielaižot to virtuvē un atkal liekot uzturēties savā vietā. Ja suns vēl nav apguvis elementārās paklausības komandas, ir jāapmeklē suņu skola. Jo jebkura uzvedības problēma ir apmācības trūkums. Nekad un nekādos apstākļos nebarojiet suni no galda, pēc maltītes nedodiet viņam izlaizīt savu šķīvi, pretējā gadījumā viņš sēdēs un gaidīs šo mirkli. Suns ēdienu saņem tikai savā traukā, našķi ēd savā vietā vai saņem no saimnieka rokas apmācības procesā.

Risinot jebkuras uzvedības problēmas vai apmācot suni, ļoti svarīga ir konsekvence. Citādi rezultātu nebūs. Nevar vienā dienā ļaut sunim virtuvē "maisīties pa kājām", diedelēt no galda, bet jau nākamajā dienā – likt rātni gulēt vienā vietā. Jums ir jāapzinās, ko īsti vēlaties panākt no suņa un jācenšas darīt visu iespējamo, lai suns šos noteikumus saprot un ielāgo.

Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009