Suns, kurš nozaga manu sirdi...

Apjausma, ka taksis – tā ir MANA šķirne uz mūžu, atnāca tikai pēc zināma laika – teju 10 gadiem, kopš manā dzīvē ienāca pirmais šīs šķirnes pārstāvis. Jāatzīst, ka pa šo laika posmu ir gājis visādi... Ir bijuši brīži, kad dusmu iespaidā (kad suns bija kaut ko sastrādājis) nosolījos sev vairāk gan nevienu taksi neņemt. Taču nepagāja ne pāris gadi, kad man jau viņi bija divi. Protams, arī taksiskās izdarības tagad varēja pareizināt ar 2.

Vēl pēc zināma laika galvā sāka iezagties ķecerīga doma par vēl kādu suni. Šoreiz gan biju pārliecināta, ka takšu manam mūžam pietiks. Ļoti sagribējās kādu lielāka auguma suni, kā pašai toreiz likās – kādu prātīgāku savā bezbēdīgajā takšu kompānijā. Taču vairāku apstākļu dēļ nācās šo sapni atlikt "dziļākā" plauktiņā. Varbūt tā arī labāk, jo vairāki gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai visu kārtīgi apsvērtu un pārdomātu. Šis sapnis vēl līdz šai dienai nav izplēnējis, taču ir kaut kas, kas ir mainījies...

Pa šiem gandrīz 10 gadiem ar saviem takšiem esmu caur uguni un ūdeni izgājusi, un sapratusi, ka viņi ir neatņemama daļa no manis un manas dzīves, un bez viņiem šī dzīve nebūtu pilnīga. Neskatoties uz takšu brīvdomātāja – cīnītāja garu, esmu iemācījusies ar viņiem sadzīvot, sajust un izprast viņu vajadzības, kuras patiesībā ir gaužām pieticīgas. Pēc visa kopā piedzīvotā esmu nonākusi pie atziņas, ka taksis manā dzīvē būs vienmēr.

Ar katru nākamo suni esmu iemācījusies un atklājusi kaut ko jaunu priekš sevis. Ja arī sunim rodas kādas uzvedības problēmas, vainot var tikai un vienīgi sevi, jo acīmredzot viņam nav iemācīts, kā pareizi uzvesties sociālā vidē. Mani nebiedē aizvien jauni "izaicinājumi" un pārbaudījumi, jo pēdējo 7–10 gadu laikā, kopš man ir takši, arī zināšanu "bagāža" un izpratne par suņiem ir krietni pieaugusi. Pateicoties saviem takšiem, esmu ieguvusi vērtīgu pieredzi un tieši viņi ir mani motivējuši interesēties, izprast, lasīt, mācīties, nonākot pat līdz kinologa diplomam.

Lai arī pieļauju, ka pēc kāda laiciņa mūsu ģimenei varētu pievienoties arī kādas citas suņu šķirnes pārstāvis, tomēr taksis ir nozadzis manu sirdi – uz mūžu!

Everita Pāne


    © Takšu portāls, Anno 2009