Neredzīgā gleznotāja Hallija

2001. gada vasarā kādā patversmē Sietlā (ASV) tika pamesti trīs burvīgi, aptuveni 10 mēnešus veci taksīši – Hallija kopā ar māsu un brālīti. Hallijas pašreizējā saimniece DeeDee Murray tolaik strādāja patversmē un bija nolēmusi vairs neņemt suni, jo vēl aizvien smagi pārdzīvoja sava iepriekšējā taksīša zaudējumu. Taču tā nu sanāca, ka viņa visus trīs „bārenīšus” paņēma pie sevis uz „pagaidu” mājām, līdz brīdim, kad kucēniem tiks atrasti jauni saimnieki. Viņa klusībā cerēja, ka tieši Hallijā (kura bija visvairāk „iekritusi” sirdī) atklāsies kādas nešpetnas rakstura iezīmes vai slikta uzvedība, kas neļaus suni paturēt, taču sunīte izrādījās ļoti mīļa, jautra un gudra. Abiem pārējiem kucēniem atradās jauki saimnieki, taču Hallija palika uz dzīvi savās „pagaidu” mājās.

Savas dzīves laikā taksenīte ieguvusi ļoti daudzas godalgas dažādās paklausības sacensībās, kā arī apguvusi daudzus trikus. Hallijas saimniece DeeDee Murray ir māksliniece, kura zīmē fantastiskus suņu, zirgu un citu dzīvnieku portretus. Un, kad Hallija bija sasniegusi 10 gadu vecumu, kādā aukstā ziemas dienā viņas saimniecei ienāca prātā doma, ka varētu iemācīt arī Hallijai zīmēt. Sunīte pārsteidza ar savām spējām jauno prasmi ātri apgūt un jau pēc dažām nedēļām viņa bija pabeigusi savu pirmo mākslas darbu, kuru saimniece ierāmēja un piekāra pie sienas. Laikam ejot, Hallija savas gleznošanas prasmes attīstīja aizvien vairāk un abas ar saimnieci reizēm ar šo aktivitāti piedalījās dažādos pasākumos bērniem, kur Hallija ļāva bērniem izvēlēties krāsas.

Taču tad kādā dienā Hallija pēkšņi zaudēja redzi. Kā vēlāk noskaidrojās, tas bija pēkšņi iegūts tīklenes atslāņošanās sindroms (Sudden Acquired Retinal Degeneration Syndrome). Hallijas saimniece uzzināja par kādu pētnieku, kuram bija izdevies atjaunot redzi dažiem suņiem, kuri sirga ar šo slimību. Abas devās pie šī speciālista, taču izmeklēšanā tika konstatēts, ka Hallijas tīklenes bija pārāk bojātas, lai spētu palīdzēt atgūt redzi. Turpmākās nedēļas bija ļoti grūtas, depresīvas un neziņas pārpilnas. Taču drīz vien Hallija savu saimnieci uzmundrināja, parādot, uz ko suns ir spējīgs, arī būdams akls. Sunīte vēl aizvien turpināja gleznot. Viņas saimniece atrada vislabāko krāsas biezumu, lai tā nepilētu un turētos uz otas, kā arī atbilstošāku otas izmēru.

Hallijas iedvesmota, viņas saimniece nolēma, ka neredzīgās sunītes mākslas darbus varētu pārdot internetā un iegūtos līdzekļus ziedot dzīvnieku patversmei „Purple Heart Rescue”, lai palīdzētu viņiem savākt pietiekami daudz naudas jaunas ēkas būvēšanai, ar pietiekami daudz telpām, kur varētu sniegt palīdzību un rehabilitāciju arvien vairāk suņiem.

Drīz vien Hallija bija iemantojusi lielu popularitāti. Par viņu runāja gan vietējos laikrakstos, gan televīzijā. Viņas mākslas darbus iegādājās cilvēki no visas pasaules. Vēlāk Hallijai tika pasniegta Humānisma balva.

Bez gleznošanas taksenītei ļoti patīk fotografēties, jo viņas saimniece ir ne tikai māksliniece, bet arī fotogrāfe, kā rezultātā ar Hallijas fotogrāfijām tiek veidots gan kalendārs, gan dažādas apsveikuma kartiņas.

Vēl viena no mīļākajām nodarbēm Hallijai ir K9 meklēšanas (Nose Work) sacensības, kur sasmaržināti ausu bakstāmie irbulīši tiek paslēpti četrās dažādās vietās. Suņa un saimnieka komandas uzdevums ir divu līdz trīs minūšu laikā tos katrā vietā atrast. Lai iegūtu godalgu, ir nepieciešams visas četras vietas atrast vienā dienā. Hallija to spēj paveikt ar aizvērtām acīm, viņa dievina šo okšķerēšanas spēli. 2012. gada janvārī Hallija ieguva 1. pakāpi „NW1” un finišēja kā astotā 33 redzīgu suņu konkurencē. Tajā pašā dienā sunīte saņēma arī Harija balvu, kas tiek piešķirta „NW1” sacīkstēs pašam izcilākajam glābējsunim, kas sacensību laikā izrāda neparastas spējas un degsmi.

Šobrīd Hallija kopā ar saimnieci strādā pie bērnu grāmatas izveides. Brīvajā laikā viņas saimniece joprojām organizē dažādas Hallijas darbu prezentācijas un abu kopīgas uzstāšanās.

Hallijas saimnieces DeeDee Murray komentārs: „Es tikai vēlētos ko piebilst tiem, kuriem ir sunīši ar invaliditāti – šī invaliditāte ir tikai paša saimnieka galvā, ne suņa. Palīdziet viņiem dzīvot iespējami pilnvērtīgāku dzīvi, jo viņi nav gatavi padoties. Atzīšos, ka brīdī, kad Hallija zaudēja redzi, biju pārbijusies un depresijā. Taču laika gaitā mēs kopīgi atguvām pārliecību par Hallijas spēkiem, un drīz vien viņa skraidīja un priecājos gluži kā līdz šim. Vienīgā atšķirība ir tā, ka šodien mūsu mājās ir krietni vairāk spilvenu, lai sunīte nesavainotos.”

Taksenītes darbiņi apskatāmi viņas mājas lapā: www.hallieart.com

No angļu valodas tulkoja Ričards Pāns


    © Takšu portāls, Anno 2009