Par profesionālo sauso barību un konserviem

Kā piemeklēt tieši savam sunim atbilstošāko un piemērotāko sauso barību? Vai šajā jautājumā būtu ieteicams konsultēties ar savu vetārstu?

Ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, izvēloties sauso barību sunim:

  • suņa vecums, šķirne, dzīvesveids, veselības problēmas (ja tādas ir);
  • konkrētās barības sastāvdaļas. Piemēram, suņiem ar lieko svaru vajadzētu izvēlēties barību ar mazāku tauku saturu, tāpat ir suņi, kuru specifiskās vielmaiņas dēļ barībā nepieciešams augstāks šķiedrvielu saturs. Vienam sunim daži cietes un šķiedrvielu veidi var radīt papildus gāzu veidošanos zarnu traktā, kamēr citiem suņiem šādu problēmu nav;
  • ne mazāk svarīgi ir, lai sunim barība garšotu. Augsta barības cena nav garantija tam, ka jūsu sunim šī barība garšos, tādēļ, ja iespējams, vispirms iegādājieties nelielu iepakojumu barības nodegustēšanai.  

Izvēloties barību, izvērtējiet galvenās barības sastāvdaļas (proteīna, ogļhidrātu, tauku avotus), to kvalitāti un daudzumu. Noteikti izlasiet ražotāja sniegto informāciju par konkrēto barību un visbeidzot – pārbaudiet, vai jūsu sunim šī barība garšo. 

Labāk izvēlēties: barību, uz kuras iepakojuma ir minēta konkrēta dzīvnieku suga (vista, tītars, jērs, pīle utt.). Specifiski norādīti tauku avoti, piemēram, saulespuķu vai rapšu eļļa. Kā ogļhidrātu avoti barībā lietoti samalti rīsi vai citi konkrēti norādīti graudaugi, veseli kartupeļi, zirnīši u. c., nevis to atgriezumi.

Nav ieteicams izvēlēties: barību, uz kuras iepakojuma proteīna avotam nav norādīta konkrēta suga (ir tikai minēts gaļa, blakusprodukti, gaļas blakusprodukti, gaļas un kaulu milti, asins milti, zivju milti u. c.). Nav norādīts konkrēts tauku avots, piemēram, zivju eļļa, dzīvnieku tauki, minerāleļļa. Jebkādu produktu atgriezumi: piemēram, kartupeļu atgriezumi (jo tās būtībā ir mizas un citi atgriezumi ar zemu uzturvērtību).

Vai barība, kuras sastāvā ir ļoti liels daudzums sastāvdaļu ir labāka par „ierobežota” sastāva barībām?

Bieži vien ir tieši otrādi. Jo vairāk sastāvdaļu, jo lielāka iespējamība, ka kāda no tām sunim nepatiks vai būs kaitīga. Tādēļ vislabākā izvēle būs sausā barība, kas satur nelielu skaitu sastāvdaļu, garšo sunim, nerada veselības problēmas, un šo barību Jūs varat papildināt ar svaigiem produktiem, par kuriem esat pārliecināti, ka tie neskādēs suņa veselībai.

Kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties sauso barību? Kādām sastāvdaļām būtu un kurām – nebūtu jābūt sausās barības sastāvā?

  • Aktīviem suņiem – piemēram, medību sunim svarīgi uzņemt pietiekami daudz enerģijas, lai tas varētu veikt savu darbu. Tas nenozīmē, ka sunim jādod daudz barības. Barības kvalitātei ir daudz lielāka nozīme. No tās suns spēs uzņemt visas nepieciešamās barības vielas. Papildus var dot arī vitamīnus un minerālvielas.
  • Alerģiskiem suņiem – īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai visas barībā iekļautās sastāvdaļas būtu norādītas pēc iespējas konkrētāk. Piemēram, jāizvairās no barībām, kur sastāvdaļās norādīta, piemēram, „augu eļļa”, taču nav zināms, vai tā ir saulespuķu, rapšu vai kāda cita. Skaidrība par sastāvdaļām nepieciešamības gadījumā (alerģiskas reakcijas u. c.) ļaus vieglāk veikt atbilstošu barības maiņu.Tāpat ir svarīgi noskaidrot, pret kādiem pārtikas produktiem sunim ir alerģija. To var veikt, izmeklējot asins analīzes. Attiecīgi suns jābaro ar tādu barību, kurā nav šo konkrēto pārtikas produktu. Piemēram, ja novēro alerģiju pret cūkgaļu, tad jāizvēlas jebkuru citu proteīna avotu (liellops, vista, zivis, medījums u. c.).
  • Suņiem ar liekā svara problēmām – jāizvēlas svaru mazinošās barības, kas parasti satur mazāk proteīnu un tauku, tomēr jāatceras, ka šīs sastāvdaļas saistītas arī ar sāta sajūtas veidošanu. Tādēļ, ja jūsu suns, ēdot diētisko barību, nepārtraukti jūtas izsalcis, ieteicams pāriet uz mājās gatavoto barību, kad pašiem ir iespēja izvēlēties labas kvalitātes produktus, kas sniegs nepieciešamās barības vielas pareizajā daudzumā. Protams, jāatceras arī par fiziskajām aktivitātēm, kas palīdzēs mazināt lieko svaru. Tomēr katru konkrēto gadījumu labāk pārrunāt ar savu veterinārārstu, jo liekā svara cēlonis var būt dažādas vielmaiņas vai hormonālas slimības, kuru ārstēšanai nepieciešama cita pieeja un ar barības maiņu vien nebūs līdzēts.
  • Kastrētiem/sterilizētiem suņiem – ja kastrācija vai sterilizācija mazinājusi jūsu suņa aktivitātes līmeni, tad tam jāpieskaņo arī barības deva, attiecīgi samazinot vai mainot barību.
  • Grūsnām kucēm un kucēm, kas baro kucēnus – gan grūsnības, gan zīdīšanas periodos kuci vēlams barot ar barību, kurā lietotas tikai augstākās kvalitātes sastāvdaļas, īpašu uzmanību pievēršot minerālvielām un vitamīniem. Tieši šajā laikā tiek likts pamats pareizai kucēnu attīstībai. Grūtniecības periodā iespējams, ka kuces maltīti labāk sadalīt vairākās, bet mazākas devās, nevis izbarot barību tikai divās ēdienreizēs.
  • Kucēniem – ir ļoti svarīgi izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvāku barību. Pievērsiet uzmanību barības sastāvdaļām – svarīgi, lai tās būtu norādītas pēc iespējas konkrētāk. Tā kā kucēniem vielmaiņa ir ātrāka nekā pieaugušiem suņiem un, piedevām, tie nespēj uzņemt daudz barības, to enerģijas rezerves ir ļoti nelielas, tādēļ kucēni jābaro biežāk (atkarībā no vecuma – 3–4 reizes dienā pa nelielām barības porcijām, atbilstoši ražotāja norādījumiem). Jāatceras, ka ļoti svarīga ir barības kvalitāte, savukārt, kvanitāte jāatstāj otrajā plānā. Pārbarots un resns kucēns neizaugs par stipru un veselu suni.
  • Veciem suņiem – izmaiņas barībā nepieciešamas vairāku iemeslu dēļ – vecākiem dzīvniekiem samazinās kustību aktivitāte, kā arī vielmaiņas aktivitāte, pavājinās imunitāte, palielinās gremošanas trakta slimību iespējamība un biežāk novērojamas zobu problēmas. Vecam sunim pārtiku izvēlēties būtu drošāk, ņemot vērā tā vispārējo veselības stāvokli un konsultējoties ar savu veterinārārstu.
  • "Parasta" barība – "normālam" sunim, kuram nav nekādu iepriekš minēto rādītāju (liekais svars, alerģijas utt.) – šādam sunim barības izvēle atkarīga no tā, kas sunim garšo, saimieka maka "biezuma" un uzskatiem par to, kas ir un kas nav pieļaujams suņa ēdienkartē.

Vai suni drīkst barot gan ar naturālo, gan profesionālo barību vienlaicīgi – vienu dienu iedot putru, nākamajā dienā – sauso barību, tā dažādojot suņa ēdienkarti?

No veterinārārsta viedokļa nekādu ierobežojumu nav, ja vien jūsu suns, neatkarīgi no barības veida, katru dienu saņem visas nepieciešamās barības vielas.

Kādas ir komerciāli ražotās barības piedevas, no kurām vajadzētu izvairīties?

Nevēlamas/kaitīgas piedevas. Rūpnieciski ražotajām barībām pievieno daudzas un dažādas piedevas: konservantus, saistvielas, krāsvielas, saldinātājus u. c. Vairākas no šīm piedevām ir nevēlamas un atsevišķos gadījumos – pat kaitīgas suņa veselībai. Piemēram, propilēnglikols, kas ir arī antifrīza, hidraulisko šķidrumu un šķīdinātāju sastāvā. Lielos daudzumos tas ir nāvējošs. Eiropas Savienībā tas ir aizliegts kā pārtikas piedeva. Par nevēlamiem tiek uzskatīti arī glicerīna monostearāts, ko pievieno kā emulgatoru un fosforskābe, kas ir nevajadzīga piedeva un darbojas kā garšas pastiprinātājs (to izmanto arī "CocaCola" garšas uzlabošanā). Nevēlamas piedevas ir arī mākslīgās krāsvielas.

Piedevas ar samazinātu uzturvērtību. Piemēram, kukurūzas vai kviešu glutēns, kas tiek lietoti kā saistvielas, tie abi ir lēti cilvēku pārtikas apstrādes blakusprodukti, gandrīz bez uzturvērtības. Arī ogļhidrātu avoti dažādās barībās atšķiras, piemēram, tā saucamie aldaru rīsi atšķirībā no samaltiem pilngraudu rīsiem satur mazāk barības vielu. Pie šīs grupas pieder arī kartupeļu produkti (mizas u. c. atgriezumi, kas paliek pāri cilvēku pārtikas nozarē) auzu milti, graudu fermentācijas sausna, maltodekstrīns un fermentācijas sausna u. c.

Nepietiekami identificētas sastāvdaļas. Piedevas kā, piemēram, "graudaugu ēdienu smalkumi" (cereal food fines) nenorāda to, kuri graudaugi pievienoti barībai. Šīs sastāvdaļas apgrūtinās barības izvēli alerģiskiem dzīvniekiem. Līdzīgi ir arī, piemēram, ar "dzīvnieku taukiem" (animal fat) – netiek norādīta konkrēta dzīvnieka suga, pie tam, šādi apzīmē jebkuru dzīvnieku (miruši no slimībām, eitanizēti patversmē, gaļas atliekas no lielveikaliem utt.).

Vai suni ar viena un tā paša ražotāja barību jābaro visu mūžu? Vai arī ieteicams kaut ko pamainīt? Kā notiek pāreja uz citu/jaunu barību?

Lai dažādotu ēdienkarti, var mainīt sauso barību ik pēc 3–4 mēnešiem ar nosacījumu, ka barība ir labas kvalitātes un sunim garšo. Tomēr, ja suņa gremošanas trakts ir jutīgs, tas grūtāk pieņems šādu barības maiņu un to nevajadzētu darīt.

Ja barojat suni pārsvarā ar sauso barību, nevajadzētu jaukt kopā dažādu ražotāju sausās barības. Katrs ražotājs ir sabalansējis barības vielas katrā barības graudiņā un, ja barības tiek sajauktas, jūsu suns saņems nevis "labāko" no abām barībām, bet nebūs spējīgs apēst pietiekami daudz, lai pilnvērtīgi uzņemtu visas nepieciešamās barības vielas. Pie tam, ja kāda no sastāvdaļām kairina suņa gremošanas traktu, būs grūtāk noskaidrot, kura no barībām ir pie tā vainojama.

Ja vēlaties mainīt barības proteīnu avotu, labāk izvēlēties biežāk sastopamos – kā, piemēram – liellops, putns, jērs, tītars un neaizrauties ar eksotiskajiem piedāvājumiem. Taču, ja jūsu sunim rodas alerģija pret kādu no šiem proteīniem, tad var izmantot eksotiskos proteīna avotus, kuriem ir mazākas iespējas izraisīt alerģiju Latvijā dzīvojošam sunim. Jo vairāk proteīnu avotus būsiet izmēģinājuši, jo grūtāk būs atrast kādu, kurš derēs alerģiju gadījumos.

Izmēģinot jaunu barību, tam jāvelta pietiekami daudz laika, izņemot gadījumus, ja sunim uzreiz parādās barības nepanesības pazīmes (vemšana, caureja). Barību izmēģinot 3–4 mēnešus, atklāsies gan īstermiņa, gan ilgtermiņa "efekti". 

Par KONSERVIEM...

Suni nevajadzētu barot tikai ar konserviem, jo tie satur nepietiekami daudz šķiedrvielu, kas nepieciešamas normālai zarnu darbībai. Konservus var lietot kā piedevu, našķi vai garšas uzlabotāju, taču jāņem vērā, ka sausajai barībai pievienojot konservus, rodas papildus kalorijas. Tas ir gaumes jautājums – vai konservus jaukt kopā ar sauso barību, vai dot atsevišķi.

Konservi gan parasti suņiem garšo nedaudz labāk, nekā sausā barība, tādēļ atveseļošanās periodā pēc operācijām u. c. gadījumos, kad apetīte ir nedaudz samazināta, sunim var piedāvāt konservus, tos nedaudz uzsildot. Protams, vienmēr ieteicams iepriekš konsultēties ar savu veterinārārstu.

Arī izvēloties konservus, ir svarīgi iepazīties ar to sastāvdaļām un izvēlēties tikai tos, kuros pēc iespējas detalizētāk norādītas sastāvdaļas.

Rakstu Takšu portālam sagatavoja:

veterinārārste Inese Bērziņa (Universitātes Vetfonds)

 


Iesakām arī izlasīt rakstu: "Suņa barošana ar mājās gatavoto barību"


 


    © Takšu portāls, Anno 2009