Suņa barošana ar mājās gatavoto barību

Mājās gatavotā barība ir svaiga, aromātiska un veselīga, ja tiek pareizi sabalansēta un gatavota atbilstoši suņa vecumam. Pareizi sagatavot barību sabalansētās proporcijās atbilstoši dzīvnieka kondīcijai un aktivitātes līmenim – nemaz nav viegls uzdevums. Ir jābūt zināšanām gan fizioloģijā, gan dzīvnieku barošanas zinātnē.

Suņu ēdienkartei būtu jāsastāv no šādām izejvielām:

  • Ogļhidrātu/šķiedrvielu avots.
  • Proteīna avots.
  • Tauku avots.
  • Minerālvielu (mikro un makroelementu) avots (īpaši kalcijs).
  • Vitamīnu avots.

Barības izejvielu proporcijas:

  • 2 daļas proteīna (gaļa, siers, biezpiens, olas),
  • 1 daļa ogļhidrātu (graudaugi, putra, maize),
  • 1 daļa dārzeņu (burkāni, brokoļi, ķirbji, selerijas u. c.).

OGĻHIDRĀTI ir kā "dzīvības degviela". Graudi ir populārākais ogļhidrātu avots, tie sniedz viegli izmantojamu enerģiju, kā arī satur nozīmīgu proteīnu, tauku un šķiedrvielu daudzumu. Ir svarīgi, lai ogļhidrāti tiktu piedāvāti pareizajā formā. Augu izcelsmes ogļhidrāti, tādi kā labības produkti un dārzeņi ir termiski jāapstrādā, lai sāktos to šķelšanās, un suns varētu tos sagremot.

Ogļhidrātu avots: gatavoti (vārīti) graudaugi (kvieši, rīsi, kukurūza, mieži), kartupeļi u.c. Pēdējā laikā populāras ir kļuvušas bezgraudu diētas, jo suņiem aizvien vairāk tiek konstatēta barības vielu nepanesamība. Bieži vien tas saistīts ar imūnsistēmas reakciju uz kviešos, miežos un rudzos esošo olbaltumvielu glutēnu. Līdz ar to suņiem ar noslieci uz alerģiju, jāizvairās no šo produktu lietošanas uzturā. Šķiedrvielu avots: kviešu klijas, burkāni, zirņi, bietes. Šķiedrvielām ir liela loma zarnu trakta darbības regulēšanā. 

OLBALTUMVIELAS ir "dzīvības ķieģelīši". Tās atrodas gan gaļā, gan arī augu izcelsmes produktos. Jo augstvērtīgākas ir olbaltumvielas ikdienas uztura porcijā, jo labāk suns tās pārstrādā. Vairums gadījumu proteīna saturam barībā jābūt 30–40%. Ogļhidrāti un dārzeņi/proteīns = 1:1 līdz 3:1.

Olbaltumvielu avots:

  • Dzīvnieku izcelsmes: liellopu gaļa, teļa gaļa, cūkgaļa, brieža gaļa, trusis, zivju gaļa (tuncis, skumbrija, lasis), putnu gaļa, gaļas subprodukti (aknas, sirdis, plaušas, nieres). Labs proteīnu avots ir arī olas. Tauku saturam gaļā nevajadzētu pārsniegt 15–20%.
  • Augu izcelsmes: zirņi, pupiņas, soja u. c.

TAUKI ir primārais enerģijas avots, tie ir apetīti rosinoši un satur neaizvietojamās taukskābes, kas nepieciešamas pareizam un sabalansētam uzturam. Tauki nepieciešami, lai uzņemtu taukos šķīstošos vitamīnus, kā arī ādas un apmatojuma veselībai. Tauku saturam barībā jābūt no 5% līdz 15%, lai nodrošinātu dzīvnieku ar pietiekošu enerģijas un taukskābju daudzumu, ņemot vērā suņa aktivitātes līmeni. Tauku avots ir gaļa, tauku daudzums var atšķirties atkarībā no gaļas treknuma (liesa gaļa, trekna gaļa). Ja barībā ir tauku trūkums, tai var pievienot liellopu vai vistas taukus, putnu ādiņas, augu (sojas, kukurūzas, rapšu) eļļu vai arī zivju (tunča, lašu, skumbrijas, sardīņu) eļļu.

MINERĀLVIELAS ir ķermeņa "būvelementi". Kalcijs un fosfors ir vajadzīgi kauliem, kālijs un magnijs gādā par nevainojamu nervu un muskuļu darbību, savukārt dzelzs ir vajadzīga asinsradei. Kalcijs un magnijs ir makroelementi, kas visbiežāk trūkst mājas gatavotajā barībā, līdz ar to tie jādod papildus.

Ja proteīna daudzums ir vienāds vai lielāks par ogļhidrātu daudzumu, jālieto kalcija karbonāts (kalcijs 40% un fosfors <1%) vai arī citas kalciju saturošas piedevas – 1 g uz 7,5kg svara/dienā.

Ja proteīna daudzums ir mazāks par ogļhidrātu daudzumu, ir nepieciešams pievienot barībai kalciju un fosforu saturošas piedevas, kā, piemēram – "OS-CAN" (Ca:P=2:1).

 

Vitamīni un mikroelementi ir nozīmīgas barības sastāvdaļas, jo tie atbild par bioķīmiskām reakcijām. Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai, tos uzņemot ar pārtiku, jo organisms nespēj pats tos sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā). Tie ir dzīvajās šūnās noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizatori. Vitamīni nepieciešami visu orgānu un sistēmu normālai funkcionēšanai, organisma augšanai un attīstībai, asinsrades procesiem, kaulu kalcifikācijai un citām dzīvībai svarīgām funkcijām, kā arī – tie palielina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām. Vitamīni nedarbojas izolēti, tie ir cieši saistīti ar citām uzturvielām, fermentiem un hormoniem. Daudzi vitamīni ir fermentu sastāvdaļas un tiem ir liela nozīme vielmaiņas norisēs. Uzturam jāsatur visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava noteikta – specifiska funkcija organismā. Svarīgas funkcijas ir arī mikroelementiem, tādiem kā cinks, varš, mangāns un jods. Vitamīnu un mikroelementu avots ir dažādi dārzeņi un augļi. Taču diemžēl ne visiem suņiem dārzeņi un augļi garšo. Vislabāk lietot kompleksos vitamīnus, jo tajos iekļauti un sabalansēti visi nepieciešami vitamīni, mikroelementi, kā arī minerālvielas, kā, piemēram, vitamīnu komplekss – "Canine Plus".

Sastādot mājās gatavotās barības ēdienkārti, jāatceras, ka tai jābūt sabalansētai. Lai pareizi sabalansētu barību, jāzina sunim nepieciešamais enerģijas daudzums diennaktī, kā arī enerģijas daudzums attiecīgajos produktos, ņemot vērā suņa fizisko slodzi, vecumu un aktivitātes līmeni. Mazāk aktīvi suņi patērē mazāk, bet aktīvāki – vairāk enerģijas.

Pamatprincips: jo lielāks suns, jo mazāks barības patēriņš uz kilogramu ķermeņa svara. Orientējošas norādes par dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu:

  • Ļoti mazam sunim (2,5 kg) – apmēram 1040 kJ (250 kcal)
  • Mazam sunim (5 kg) – apmēram 1540 kJ (360 kcal)
  • Vidēja lieluma sunim (15 kg) – apmēram 3500 kJ (850 kcal)

Barības gatavošana

  • Gaļa un gaļas subprodukti noteikti jāvāra, jo tie var būt piesārņoti ar slimību veicinošiem mikroorganismiem un parazītiem. Taču gaļu un aknas nav ieteicams gatavot (vārīt) ilgi, lai nepieļautu proteīnu sarecēšanu un vitamīnu zudumu. Sunim drīkst dot jebkurus subproduktus, ar piebildi – ka tie nedrīkst būt tikai viena veida, kā, piemēram – tikai aknas, kā rezultātā var rasties problēmas ar A vitamīna pārdozēšanu utt.
  • Zivis – obligāti jāvāra, lai noārdītu tiamināzi – fermentu, ko satur zivis (karpa, siļķe). Tiamināze iznīcina tiamīnu (B1 vitamīnu), kā rezultātā veidojas tiamīna deficīts.
  • Ogļhidrātu un dzīvnieku izcelsmes proteīnu avotus jāgatavo atsevišķi. Ogļhidrātu avotus (rīsus u.c.) jāvāra pietiekami ilgi, lai uzlabotu cietes sagremojamību.
  • Vitamīnu un mikroelementu piedevas jāuzglabā atsevišķi un jādod sunim uzreiz pirms ēšanas, ēšanas laikā (pievienojot barībai) vai uzreiz pēc ēšanas.

Barības uzglabāšana

  • Istabas temperatūrā nav ieteicams uzglabāt vairāk kā dažas stundas.
  • Ledusskapī (pie temperatūras 0;+4oC) – dažas dienas, bet saldētavā (pie temperatūras –20 oC) – ilgāk.
  • Pirms barošanas barība jāuzsilda līdz ķermeņa temperatūrai. Pirms barot dzīvnieku, obligāti jāpārbauda vai barība nav sabojājusies.

Nav vienota viedokļa par to, vai barībai ir jāpievieno gatavi vitamīni un mikroelementi, vai nē. Mūsu viedoklis – mājās gatavotu barību nav iespējams tik precīzi sabalansēt, lai suns saņemtu visus nepieciešamos vitamīnus, kā arī mikro un makroelementus. Bez tam – pārdozēt vitamīnu daudzumu var tikai daudzkārt un ilgstoši pārsniedzot norādītās devas. Tādēļ mūsu ieteikums ir – barojot suni ar mājās gatavoto barību, lietot jau iepriekš pieminētos vitamīnu kompleksus, piemēram, pieaugušiem suņiem – "Canine Plus", kucēniem – kā kalcija avotu "Os-Can".

Rēķinot kaloriju piesātinājumu suņiem, vidēji nepieciešams 55 kCal uz 1 kg ķermeņa svara (maza auguma suņiem un kucēniem vairāk – 88 kCal/kg).


Rēķinot barības apjomu – izmanto principu, ka sunim nepieciešami 4–6% no kopējā ķermeņa svara (gramos):

10 kg x 1000 = 10 000 g (suņa ķermeņa svars gramos, ja suns sver 10 kg).

10 000 x 0,04 = 400 g (minimālais barības apjoms gramos 10 kg smagam sunim dienā, izdalot šo barības apjomu uz attiecīgo ēdienreižu skaitu).

10 000 x 0,06 = 600 g (maksimālais barības apjoms gramos 10 kg smagam sunim dienā, izdalot šo barības apjomu uz attiecīgo ēdienreižu skaitu).

Tātad – 10 kg (10 000 g) smagam sunim nepieciešami 400–600 g barības dienā. Ja sunim ir liekais svars, tad barības deva jārēķina pēc ideālā (nevis esošā) svara. Kucēniem nepieciešams lielāks barības apjoms – līdz pat 10% no ķermeņa svara.


SVARĪGI! Šie barības dienas devas aprēķini attiecas tikai un vienīgi uz naturālo jeb mājās gatavoto barību. Ja suns tiek barots ar profesionālo sauso barību – tad šīs devas ir krietni mazākas (dienas devu attiecīgi suņa svaram var atrast uz iepakojuma). Naturālajā barībā (dārzeņos un gaļā) ir daudz ūdens, tāpēc arī šie aprēķini krietni vien atšķiras no sausās barības dienas devas, jo barība ir sausa, līdz ar to – devas daudz mazākas.

Dažas receptes (aptuvenā dienas deva 9 kg smagam sunim):

“Gaļa ar rīsiem un tvaicētiem dārzeņiem”

  • 400 g vārītas vistas vai tītara gaļas
  • 200 g tvaicētu dārzeņu (burkāni, brokoļi, spināti, kabači, ķirbji u. c.)
  • 200 g vārītu brūno rīsu (brūnajos rīsos ir vairāk šķiedrvielu, nekā baltajos)
  • 125 ml buljona bez sāls

Sākumā visu, izņemot rīsus, vāra ūdenī. Kad dārzeņi mīksti, pievieno rīsus un vāra, kamēr rīsi ir gatavi.

“Laša plācenīši ar dārzeņiem”

  • 450 g laša
  • 3 sakulta ola
  • 9 ēdamkarotes kukurūzas miltu
  • 3 kartupeļi
  • 3 burkāni
  • 3 selerijas kāti
  • biezpiens vai liess jogurts

Sasmalcina lasi, sajauc to ar olu un daļu kukurūzas miltu. Izveido “plācenīšus” un apviļā tās kukurūzas miltos. Apcep pannā. Dārzeņus izsautē. Samaisa ar laša plācenīšiem. Klāt var pievienot jogurtu vai biezpienu.  


Kāpēc sunim nedrīkst dot kaulus?

Kaulu došana sunim var izraisīt:

  • Zobu lūzumus.
  • Aizcietējuma veidošanos.
  • Gremošanas trakta (sākot no mutes dobuma līdz taisnajai zarnai) traumatizāciju no asajām kaulu šķembām (īpaši putnu kauliem).
  • Kaulu gabalu iesprūšanu gremošanas traktā (tādā gadījumā būs nepieciešama ķirurģiskā iejaukšanās).

Produkti, kas JĀIZSLĒDZ no suņa ēdienkartes:

  • Sīpoli, ķiploki (lielos daudzumos) noārda sarkanos asins ķermenīšus, tas izraisa anēmiju/mazasinību.
  • Šokolāde (lielos daudzumos) – satur teobromīnu, kas ir toksisks un suņa gremošanas sistēma to nespēj pārstrādāt.
  • Avokado – satur persīnu, kas lielos daudzumos ir toksisks.
  • Kafija, tēja un kofeīns lielos daudzumos ir fatāls.
  • Vīnogas un rozīnes – var izraisīt nieru mazspēju.
  • Makadamijas rieksti – var izraisīt bezspēku, muskuļu trīci, pakaļkāju paralīzi, lielos daudzumos var izraisīt nāvi.
  • Saldumi, košļājamās gumijas bieži kā saldinātājs tiek izmantots ksilitols, kas var paaugstināt insulīna līmeni asinīs, savukārt tas var izraisīt hipoglikēmiju un aknu mazspēju.
  • Tauki, speķis, trekna barība – var izraisīt aizkuņģa dziedzera iekaisumu (pankreatītu).
  • Jēlas olas (nezināmas izcelsmes) – iespēja saindēties no pārtikas infekcijas salmonelozes. Ilgstoši lietojot uzturā, var parādīties ādas problēmas, jo jēlas olas ir enzīms, kas traucē B vitamīna uzsūkšanos.
  • Jēla gaļa un zivis – šaubīgas izcelsmes produkti var saturēt baktērijas un parazītus.
  • Sāls un sāļie produkti – saindēšanas.
  • Rauga mīkla – var izraisīt vēdera uzpūšanos, kā arī rūgšanas procesā izdalās alkohols, kas var izraisīt saindēšanos.
  • Hurma, persiki, plūmes – īpaši bīstami kauliņi, jo var iesprūst tievajās zarnās. Hurmas sēklas var izraisīt tievo zarnu iekaisumu. Plūmes kauliņi satur cianīdu, kas ir indīgs gan suņiem, gan cilvēkiem.
  • Alkohols – negatīvi ietekmē aknas un smadzenes.
  • Medikamenti jāglabā suņiem nepieejamā vietā!

Rakstu Takšu portālam sagatavoja:

veterinārārste Ieva Meiere (Universitātes Vetfonds)

un veterinārārste Jekaterina Plaksina (LLU Veterinārā klīnika)

 


Iesakām arī izlasīt rakstus: "Ēdienkartes dažādošana"

un: "Par profesionālo sauso barību un konserviem"


 


    © Takšu portāls, Anno 2009